Vāc parakstus par Babītes novada atdalīšanu no Mārupes novada

Kā iniciatīvas pārstāve norādīta Dace Krastiņa. Viņa aicinu mainīt administratīvi teritoriālās reformas laikā notikušo "negodīgo sadalījumu", kā rezultātā Mārupes novada attīstība, kā apgalvots iniciatīvā, notiek uz Babītes novada iedzīvotāju rēķina, piemēram, maksājot Mārupes novada iepriekšējos gados ņemtos vērienīgos kredītus.

Pēc reformas bijušais Mārupes novads turpina attīstīt savus projektus - jaunas mūzikas un mākslas skolas būvniecība, Mārupes pamatskolas piebūve ar jaunu sporta laukumu, jauna peldbaseina ar SPA būvniecība, jaunas skolas būvniecība, jauna katlu mājas būvniecība Jaunmārupē, jauna ārstu privātprakšu nodrošināšana ar moduļu mājām u.c. projekti.

Savukārt Babītes novadā pēc Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma, kas stājās spēkā 2020. gada 23. jūnijā, nav īstenots neviens attīstības projekts, akcentē Krastiņa,

piebilstot, ka pat iesāktais projekts par Babītes vidusskolas sporta laukumu tika atcelts, kā prioritāti nosakot jaunas skolas būvniecību Mārupē. Tāpat pilnībā apturēta arī jauna bērnudārza būvniecība Piņķos un citi projekti.

Pēc reformas ir skaidri redzams, ka Mārupes novada dome nav spējīga pildīt likumā noteikto par pašvaldības autonomajām funkcijām Babītes pagastā, uzskata idejas autore, piebilstot, ka bērniem nav vietas pašvaldības divos bērnudārzos un Babītes pagasta vienīgajā vidusskolā.

Kā alternatīva tiek piedāvātas vietas Mārupes mācību iestādēs. Babītes iedzīvotājiem netiek nodrošināts kvalitatīvs dzeramais ūdens, nav izbūvētas centralizētas ūdens un notekūdeņu komunikācijas, kā tam būtu jābūt saskaņā ar ES ūdens direktīvu, kā arī nav sakārtota infrastruktūra ciemos virs 1000 iedzīvotājiem.

Reformas rezultātā nav samazinājies ne domē strādājošo darbinieku skaits, nedz arī palielinājies budžets novada attīstībai, kā tas tika definēts reformas mērķos, teikts idejas pieteikumā. Tieši pretēji - maksājumi pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā citu pašvaldību atbalstam ir būtiski pieauguši, sasniedzot jau 12,4 miljonus eiro gadā.

Tāpat viens no reģionālās reformas mērķiem bija panākt, ka iedzīvotājiem izlīdzinās pašvaldības noteiktie pakalpojumu tarifi abos novados.

Tomēr Babītes pagastā vēl joprojām ir krietni augstāki atkritumu izvešanas tarifi nekā Mārupes pagastā, uzsvērts iniciatīvā.

Reģionālās reformas rezultātā lielākais Babītes novads ir pievienots teritoriāli mazākajam Mārupes novadam. Latvijā novadi tiek pievienoti pilsētām vai lielākiem reģionu centriem, kuri atrodas iedzīvotājiem vistuvāk dzīvesvietai un nodrošina iedzīvotājiem nepieciešamo infrastruktūru. Babītes novadam tuvāk atrodas Rīga, Salas pagastam - Jūrmala. Babītes un Salas pagasta iedzīvotājiem nav nekādu pamatotu argumentu doties izmantot attālākās Mārupes vai Jaunmārupes mācību iestādes, pakalpojumus un infrastruktūru. Turklāt abos novados netiek nodrošināts sabiedriskais transports, skaidro Krastiņa.

Tāpēc, viņasprāt, jāļauj Mārupes novada gandrīz 40 000 deklarēto iedzīvotāju pašiem izlemt, kā dzīvot un saimniekot savā zemē.

Latvijas administratīvās teritorijas, tostarp novadu pašvaldību teritorijas un to iedalījuma vienības, ir noteiktas Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā. Attiecīgi izmaiņas administratīvajās teritorijās var veikt tikai Saeima. Tāpēc Saeima tiek aicināta atdalīt Babītes novadu no Mārupes novada, nosakot tam katram savu izpildvaru un budžetu attiecīgās teritorijas attīstībai. Vienlaikus tiek prasīts izsludināt jaunas Mārupes un Babītes novada pašvaldību vēlēšanas.

Šādas iniciatīvas rezultātā vietējā sabiedrība īstenos tiesības dzīvot sakārtotā vidē ar attīstītu infrastruktūru, pārliecināta Krastiņa. Babītes pagasta iedzīvotājiem ir steidzami nepieciešams jauns bērnudārzs un skola vai sākumskolas lielākajos ciemos, sakārtota ceļa infrastruktūra, centralizēta ūdensapgādes un notekūdeņu apsaimniekošana un mūsdienīgi bērnu rotaļu laukumi.