Šodien, 6. maijā, svinīgā un vēsturiskā ceremonijā Vestminsteras abatijā Londonā par britu monarhijas karali kronēts Čārlzs III un viņa sieva Kamilla kronēta par karalieni. "Apollo.lv" piedāvā kronēšanas notikumu apkopojumu.
Svinīgais solījums
Čārlzs III svinīgi solīja kļūt par svētību "katras ticības un pārliecības" cilvēkiem.
Viņš par 40. monarhu, kurš kopš 1066.gada kronēts Vestminsteras abatijā, kļuva plkst. 12.02 (plkst. 14.02 pēc Latvijas laika), kad anglikāņu baznīcas arhibīskaps Džastins Velbijs viņam galvā uzlika Svētā Edvarda kroni.
Foto: Karaļa Čārlza III kronēšanas ceremonija
Pēc kroņa uzlikšanas karaļa galvā, kas sekoja reliģiskai ceremonijai, kurā monarhu "svaidīja, svētīja un iesvētīja", karalis pieņēma zvērestu no citiem aristokrātiem, kuru vārdā to deva viņa dēls un pašreizējais troņmantnieks Velsas princis Viljams, un visiem pavalstniekiem.
Karalienes Elizabetes II kronēšana 1953. gadā bija pirmā britu monarha kronēšana, kas tika pārraidīta televīzijā, bet viņas dēla Čārlza III kronēšana ir pirmā, kura vērojama tiešsaistē visā pasaulē.
Pēc karaļa kronēšanas vienkāršākā ceremonijā tika kronēta karaliene Kamilla.
Kronēšanas brīdī galvā tiks likts Svētā Edvarda kronis
Tas ir britu monarhijas vēstures simbols. Kronis darināts no masīvā zelta (22 karāti), tas ir 30 centimetrus augsts un sver 2,23 kilogramus. To rotā 444 dārgakmeņi un pusdārgakmeņi, tostarp 345 rožu formā griezti akvamarīni, 37 baltie topāzi, 27 turmalīni, 12 rubīni, 7 ametisti, 6 safīri, 2 cirkoni, 1 granāts, 1 špinelis un 1 karbūns.