"Ar teju kilogramu kokaīna vēderā..." Patiess stāsts par nelegālā biznesa aizkulisēm

Millijas māsīca pirms dažiem gadiem strādāja par narkotiku kurjeru - viņa lidoja no Kirasao salas, kas atrodas pie Venecuēlas, uz Eiropu, piepildot savu vēderu ar plastmasas maisiņos ietītu kokaīnu, no Jamaikas transportēja koferus, kas bija pilni ar narkotikām un beidza to darīt tikai tad, kad viņu pieķēra.

"Pēc tam, kad Šārona (vārds mainīts) ielaida mani iekšā savās mājās un apsēdināja uz melna ādas dīvāna, viņa atklāja, ka nesaprot, kāpēc šis stāsts mani interesē.

"Es tikai riju ar kokaīnu pildītus baloniņus - kas tur tik īpašs?" viņa jautāja," raksta Millija.

Šāronai ir neparasta izcelsme - viņā rit surinamiešu un nīderlandiešu asinis. Kad viņai bija 13 gadu, meitene dzīvoja nelielā pilsētā Nīderlandē un lēnām sāka iepazīt Amsterdamas ielu kultūru. "Tur, kur es dzīvoju, bija vieni vienīgi nīderlandieši. Man tas riebās. Gribēju tikties ar cilvēkiem, kuri izskatās līdzīgi man," stāsta Šārona.

Viņa atrada dažus draugus Amsterdamas priekšpilsētā, kuri iemācīja viņai smēķēt kreku un rādīja, kā aplaupīt cilvēkus. Par meiteni ļoti sāka uztraukties viņas māte - viņa centās meitu atturēt no tikšanās ar "nepareizajiem" cilvēkiem, taču nesekmīgi. "Viņa lika man izvēlēties - vai nu es atgriežos Surinamā, vai dodos mācīties ļoti stingrā internātskolā. Es izvēlējos internātskolu," stāsta Šārona.

Ar laiku meitene no skolas tika izslēgta, pavadīja kādu laiku nepilngadīgo kolonijā, līdz nonāca pieaugušo cietumā "par zādzībām un tamlīdzīgām lietām". Kad 2001. gadā viņu no cietuma atbrīvoja, Šārona nolēma doties uz nelielu Karību salu Kirasao - klīda runas, ka caur turieni iespējams viegli pārvest kokaīnu un Eiropu.

Bija plāns - viņa paņem koferi, pilnu ar narkotikām, iznes to caur muitu un uzreiz atgriežas Nīderlandē.

"Cilvēki, ar kuriem man vajadzēja sadarboties, neizskatījās pārāk uzticami, tāpēc es nolēmu to vienkārši nedarīt un tā vietā kādu laiku padzīvot Kirasao. Tur visi man regulāri jautāja, vai es varu palīdzēt pārvest kokaīnu, jo biju no Nīderlandes. Bet es visiem atteicu, līdz kādu dienu satiku vienu no saviem vecajiem draugiem," atklāj Šārona. "Viņa man jautāja, vai varu izpalīdzēt - piekritu. Toreiz to darīja visi - katrā lidmašīnā bija vismaz 20 cilvēki, kuri veda narkotikas.

Kirasao narkotikas pārdeva pat vecmāmiņas!"

Lai pārbaudītu, kā tas darbojas, Šārona norija vienu baloniņu, kas bija pildīts ar kokaīnu. Tā kā viss notika bez aizķeršanās, viņa norija vēl aptuveni 70. Katrā baloniņā iekšā bija desmit grami kokaīna, par 100 gramu pārvešanu varēja saņemt aptuveni 490 eiro.

Kokaīns tika ietīts plastmasā, tad gumijas cimda lateksā, tad aizlīmēts ar iepakošanas līmlenti un tad vēlreiz iepakots plastmasā un lateksā. Taču ne vienmēr un ne visi baloniņi bija tik labi iepakoti - kāda Šāronas draudzene 19 gadu vecumā nomira, jo viens no baloniņiem viņas vēderā uzsprāga. "Tas bija tīrs kokaīns.

Es vienmēr noriju tikai vārītu - tas tevi nenogalina. Vismaz tā man teica," atklāj Šārona.

Pirms katra baloniņa norīšanas Šārona to rūpīgi pārbaudīja, iemetot ūdens spainī - ja tas grima, tad bija nepieciešams to pārpakot. "Tas nebija sarežģīti un es gribēju atgriezties Nīderlandē - šis likās labs veids, kā nopelnīt biļeti atpakaļceļam."

Kad pirmo reizi vajadzēja veikt šo operāciju, Šārona pat neuztraucās - viņa pacietīgi lidostā gaidīja rindā un tad droši izgāja caur muitu. "Viņi ļoti pievērš uzmanību tiem cilvēkiem, kuri lidostā neēd. Droši vien domā - ja tev vēderā ir kaudze ar kokaīnu, tad tu nevari ieēst. Bet es ēdu un izturējos kā parasti un viss bija kārtībā," stāsta sieviete.

Dažiem citiem nelegālajiem narkotiku pārvadātājiem ar savām "paciņām" nākas apmainīties lidojuma laikā. Tad tās ir jānomazgā un nākamajam atkal jānorij - kā atzīst Šārona, pēc tam elpa nelāgi ožot.

Pēc izkāpšanas no lidmašīnas Šārona ēda īpašu šokolādi, kas izraisa caureju, un tādā veidā dabūja baloniņus ārā no sava ķermeņa. Tiklīdz tie izdabūti ārā, kokaīns jāatdod dīlerim, citādi var iekulties nepatikšanās. Šāronai šādas nepatikšanas nekad nav gadījušās taču viņa pazina kādu puisi, kuram baloniņi iestrēga zarnu traktā. No tiem atbrīvoties viņam palīdzēja ķirurgs, kurš pēc tam narkotikas, bet ne pašu puisi, nodeva policijai.

Šāronu lidostā pieķēra vien 2007. gadā. Tajā reizē viņa narkotikas nevis norija, bet gan ielika izgrebtā vibratorā un ievietoja savā vagīnā.

"Domāju, ka viņi uztaisīs rentgenu tikai manam vēderam, bet nē - viņi uzņēma attēlus arī tur zemāk," stāsta meitene. "Ja tu pārvadā mazāk nekā trīs kilogramus, uz cietumu tevi neved. Tikai jāparunājas ar policistiem - es pat neesmu redzējusi policijas iecirkni."

Šāronai ļāva uzreiz doties uz Nīderlandi, un par sodu vietējās varas iestādes viņai aizliedza gadu izbraukt no valsts. Šāronas māte savukārt šo redzēja kā iespēju vest meitu uz pareizā ceļa.

"Zinu, ka mūsdienās vairs to nebūtu iespējams darīt - tagad lidostās ir daudz stingrākas pārbaudes. Nezinu arī citas metodes, ko kontrabandisti izmanto - katrā ziņā, pati es to vairs nekad nedarītu," atzīst Šārona.