FOTO ⟩ Aizvadīta Saeimas svinīgā 4. maija sēde

"Šodien vērtīgākais mūsu katra apliecinājums patriotismam un mīlestībai pret savu zemi, tautu un valsti - dzelžaini stāvēt parlamentārās demokrātijas sardzē, lai sargātu svētāko - mūsu brīvību, neatkarību un demokrātiju,"

Šodien Latvija svin 33. gadskārtu, kopš neatkarības atjaunošanas, sacīja Saeimas priekšsēdētājs, uzsverot, ka toreiz "tika atjaunota Latvijas Republikas Satversmes darbība, kas sākas ar skaidru vēstījumu pasaulei divos svarīgos vārdos - Latvija ir".

"Esam NATO un Eiropas Savienības dalībvalsts, cieši integrēti drošības un vērtību sistēmā, kas domā, kā attīstīt savas valstis, nevis sagrābt un iznīcināt citas," pauda Saeimas priekšsēdētājs, akcentējot, ka varam justies drošībā, jo paši ieguldām savā aizsardzībā un varam paļauties uz sabiedroto klātbūtni un aizsardzību.

Saeimas priekšsēdētājs pauda, ka, Krievijai slepkavojot un postot Ukrainā, demokrātiskā pasaule ir saskārusies ar tik nepārprotamu izaicinājumu savai drošībai un vērtībām, ka Eiropas Savienības un NATO valstis ir kļuvušas daudz vienotākas izpratnē par apdraudējuma līmeni un tā izcelsmi. "Mēs vienmēr skaidri esam redzējuši sava kaimiņa īsto dabu," sacīja Saeimas priekšsēdētājs.

Smiltēns atzīmēja, ka mēs pildām Latvijas prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas 2002.gadā izteikto solījumu, Latvijai saņemot uzaicinājumu iestāties NATO, ka darīsim visu, kas darāms, lai veidotu pasauli, kurā taisnība un brīvība ir pieejama visiem.

"Iedvesmu drosmei mēs gūstam gan no Augstākās padomes deputātu lēmumiem pirms 33 gadiem, gan no Ukrainas brīvības cīnītājiem šodien. Un mūsu solījums, mūsu pienākums ir šo drosmi nodot tālāk," pauda Saeimas priekšsēdētājs.

Foto: Akcija "Latvijas ziedi Ukrainas brīvībai"

Smiltēns akcentēja, ka politiķu, nevalstisko organizāciju, visas sabiedrības līmenī esam parādījuši, ka spējam reaģēt ne vien drosmīgi, operatīvi, bet arī pragmatiski, paturot prātā kopējās Eiropas drošības intereses, un spējam rīkoties arī ļoti praktiski, turklāt šādu tempu arī saglabāt.

Spriežot par drošības stiprināšanu, Smiltēns uzsvēra gan armijas attīstību, robežu nostiprināšanu, iekšlietu sistēmu, gan sociālo, veselības aprūpi, mediju un valsts valodas telpas drošību. "Mums visu laiku sev jāatgādina, ka indivīda, cilvēka, personas drošība ir galvenā un principiālā prizma, caur kuru raudzīties uz kopējo valsts drošību," sacīja Saeimas priekšsēdētājs, uzsverot, ka tas mūs kā demokrātisku Rietumu valsti atšķir no tirānijām, kas tūkstošiem savu cilvēku sūta bezjēdzīgā nāvē, kur tie ir tikai bezvērtīgas skrūvītes.

Drošība maksā ļoti dārgi, sacīja Smiltēns, atzīmējot, ka brīvība nav pati no sevis dota vērtība, par to ir jācīnās, jāmaksā sava cena. "Mums vajadzīgi resursi mūsu brīvības un neatkarības sargāšanai. Un tie ir vajadzīgi tagad," sacīja Smiltēns, aicinot Saeimu savā dienaskārtībā uz palikšanu ieviest stratēģisku redzējumu, birokratizācijas mazināšanu un efektivitātes uzraudzību.

"Gan ar prātu, gan ar sirdi Latvijas sabiedrība izvēlas parlamentāro demokrātiju kā valsts uzbūves formu, un mums visiem spēkiem jāstrādā, lai parādītu un pierādītu, ka šāda izvēle ir pareiza," sacīja Smiltēns.

Runas noslēgumā Smiltēns pateicās Augstākās padomes deputātiem par drosmi un konsekvenci, balsojot par Latvijas neatkarību un novēlēja Saeimas deputātiem būt cienīgiem viņu apņēmības, neatlaidības un drosmes mantiniekiem.

Kā ziņots, šodien Latvijā un citviet pasaulē tiek svinēta Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas deklarācijas pasludināšanas 33.gadadiena.

1990.gada 4.maijā 138 no 201 Augstākās padomes deputāta pieņēma deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu".

1990.gada 4.maijā visu dienu pie parlamenta ēkas stāvēja cilvēku tūkstoši, kas sekoja līdzi balsojumam. Deputāti, kuri pēc balsojuma par Latvijas neatkarības atjaunošanu devās uz mītiņu Daugavmalā, tika sveikti ar ziediem un skaļām gavilēm. Komunisti un interfrontieši, kas atteicās piedalīties balsošanā, parlamenta namu atstāja pa sētas durvīm.

1990.gada 4.maijā Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs nosūtīja vēstījumu PSRS prezidentam Mihailam Gorbačovam, kurā teikts, ka Latvijas Republika sāk pārejas periodu valsts varas "de facto" atjaunošanai. Šāds vēstījums tika nosūtīts arī pasaules valstu valdībām un PSRS tautām un demokrātiskajām kustībām.