"Būtiskākais ir minēt, ka pateicoties rūpīgai plānošanai, pārdomātām investīcijām un cenu samazināšanas iniciatīvām, cenu kāpums un inflācijas rādītāji "Maxima Latvija" veikalos bija zemāki kā valstī kopumā," komentē uzņēmums.
Visu vainu uzvelt pārtikas ražotājiem vai tirgotājiem gan nevar.
Fiskālās disciplīnas padome pieļauj, ka ekonomikas likumi nepiepildās aplokšņu algu dēļ.
Pērn algas vidēji pieauga par 8%, bet inflācija pārsniedza 17%. Šādos apstākļos cilvēki parasti pērk mazāk un tā spiež cenas samazināties, taču mazumtirdzniecībā nekāda krituma nebija. Daļēji to var izskaidrot ar pandēmijas laikā iekrātās naudas tērēšanu, bet, visticamāk, ne visu.
Arī valdībai teorētiski ir iespējas nedaudz bremzēt inflāciju, taču politiķi to darīt neuzdrīkstas.
"Protams, ka rīki ir, bet mēs šos rīkus nevaram pielietot," saka Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV). "Pamatrīks inflācijas mazināšanai ir budžeta krasa samazināšana, konsolidācija. Mēs turpināsim monitorēt situāciju un, protams, ja rudenī atkal notiks energoresursu kāpums, mēs gatavosim programmas, lai turpinātu palīdzēt iedzīvotājiem. Protams, tas ietekmē inflācijas tempa mazināšanu, bet mēs nevaram pārlikt visu šo negāciju uz iedzīvotājiem, līdz ar to mums ar budžeta palīdzību būs jāpalīdz."
Tagad lielākās bailes ir par to, ka iedarbosies inflācijas spirāle, kā tas notika 2006. un 2007. gadā.
"Pati sevi sāk uzturēt, tā ir tā problēma," izceļ Kazāks. "Iedzīvotāji, uzņēmumi gaida, ka arī nākamgad inflācija būs lielāka, līdz ar to ceno augstākas cenas arī pašreizējos piedāvājumos. Tas savukārt uzdzen uz augšu algas, un šeit viens no elementiem būtu inflācijas spirāle. Labā ziņa ir tāda, ka pašreizējā brīdī mēs to vēl neredzam."