“Tās ir dažādas zināšanas – par produktu vadību, tehnoloģijām, datu analītiku, digitālo mārketingu. Tie cilvēki, kuri Skype padarīja par globālu veiksmes stāstu, zina, kā šos panākumus atkārtot, tāpēc nākamās veiksmīgās idejas aug arvien ātrāk. Mums nav cita ceļa kā gudra ekonomika, un jaunuzņēmumi ir gudras ekonomikas kulminācija vai esence. Tā ir fantastisku zināšanu un kapitāla koncentrācija, gandrīz 100% eksports, kas Latvijai nesīs ļoti daudz naudas,” skaidro Kristofs Blaus.
Kā panākt, lai pasaule tiecas pie mums, nevis otrādi
Programmēšana kļūst par tādu pašu pamatprasmi kā lasīšana un rakstīšana
“Esmu pilnīgi pārliecināts, ka, apgūstot pareizās programmēšanas prasmes, jebkurš 9. klases beidzējs varētu iegūt labi atalgotu darbu pasaules līmeņa uzņēmumos. Latvijai ir visas iespējas pāris desmitgadēs kļūt par vispārtikušāko Eiropas Savienības valsti, ja mēs skolā mācītu prasmes, kas ir nepieciešamas visā pasaulē,” spriež Kristofs Blaus. Kādas prasmes tad, pēc viņa domām, ir visvairāk nepieciešamas cilvēkresursu attīstībai?
Jau no 1. klases skolā būtu jāsāk mācīt programmēšanu – ar klucīšiem, kartītēm, spēlēm, domājot algoritmos. Tas palīdz domāt un risināt problēmas sistēmiski un mērogojami, nevis tērēt laiku uz īstermiņa un vienas reizes risinājumiem. Vecākās klasēs bērni varētu programmēt kaut vai tās pašas datorspēles, nevis nosist laiku, tikai patērējot tās. Pabeidzot pamatskolu, bērniem būtu deviņu gadu programmēšanas izglītība, kas būtu unikāli.
“Programmēšana jāmāca ne jau tāpēc, lai visi kļūtu par programmētājiem,” saka uzņēmējs. “Skolā bērniem māca literatūru, bet neaudzina visus par rakstniekiem; māca matemātiku, bet visiem nav jākļūst par akadēmiķiem. Tās ir pamatprasmes, lai spētu funkcionēt sabiedrībā, un programmēšana būs ļoti tuvas nākotnes pamatprasme. Nav šaubu, ka daudz ko darīs mākslīgais intelekts, bet kādam tas būs jāprogrammē, jāpielieto utt. Paies gadi desmit, piecpadsmit, un par tiem, kuri nemācēs programmēt, pārējā sabiedrība brīnīsies tāpat kā par analfabētiem šodien. Tāpat kā programmēšana šobrīd nav universāla prasme, bija laiks, kad arī lasīšanas un rakstīšana prasmes piemita vien retajam. Ja spēsim panākt, ka pēc dažiem gadiem bērni, beidzot pamatskolu, māk programmēt tāpat, kā prot rakstīt, būsim unikāli visā pasaulē. Tas dotu iespēju arī viegli veidot savus jaunuzņēmumus – ja tev ir ideja, pats to vari īstenot, nemeklējot programmētājus un investorus, pats vari saprogrammēt prototipu un palaist ideju.”