Skujkoku meža stādi pieejami visiem. Kas jāzina par stādu audzēšanu?

Vērojams cenu kāpums

Zvejniece norāda, ka meža stādi ir pieejami visiem – privātīpašniekiem un uzņēmumiem Latvijā, kā arī eksporta vajadzībām.

"Ir vērojams cenu kāpums, jo ir skaidrs, kāpēc. Izmantojam elektrību, degvielu un minerālmēslus, kas ir sadārdzinājušies. Atsevišķas preces ir grūti saņemt vai kādu brīdi nepieejamas. Ja salīdzina ar pagājušo gadu, cenas ir pieaugušas, bet diezgan adekvāti," saka Laima Zvejniece.

Divi audzēšanas veidi

Meža stādus audzē ar divu tehnoloģisko novirzienu palīdzību. Pirmkārt, ietvarstādi. Īpašos ietvaros jeb kasetēs audzē priedes, egles, bērza un melnalkšņa stādus. Process sākas ar automātisku kūdras substrāta pildīšanu kasetēs, vienlaikus katrā kasetes šūnā iesējot pa vienai sēkliņai. Gaisa spraugas kasetes sānos nodrošina sakņu augšanu vertikālā virzienā.

"Apjoms palielinās saistībā ar to, ka palielinās apjomi, ko pamazām sāk stādīt mehanizēti," norāda Zvejniece.

Sasētās kasetes nonāk siltumnīcās, kur labvēlīgos apstākļos dīgst jaunie kociņi. Pēc mēneša paliktņus ar kasetēm pārved uz lauka poligoniem un izvieto atbilstoši koku sugai un vecumam.

Siltumnīcas tukšas nepaliek – sezonā šāda stādu rotācija notiek trīs līdz četras reizes. Poligonos stādiem ūdeni un barības vielas nodrošina laistāmie stieņi ar dozatoriem. Stādu audzēšanā izmanto arī garās nakts tehnoloģiju, kura veicina stādu ātrāku nobriešanu, iegūstot augstākas kvalitātes un izturības stādus īsākā laika posmā.

Vēlā rudenī stādus šķiro, iepako kartona kastēs un ieziemo saldētavās –4 °C temperatūrā, lai pavasarī varētu sākt stādīšanu, tiklīdz zeme atkususi.

Pārvadājot un stādot ietvarstādus, substrāta ietvars sargā saknes no izžūšanas un nodrošina nepieciešamās barības vielas stādam pirmajā augšanas gadā.

Otrkārt, izmanto kailsakņus ar uzlabotu sakņu sistēmu. Vitāli spēcīgāki par tradicionālajiem kailsakņiem ir stādi ar uzlabotu sakņu sistēmu – egles, bērzi un melnalkšņi.

Zvejniece uzsver, ka arī šiem kokiem dzīvības ceļa sākumā katra sēkliņa nonāk atsevišķā kasetes šūnā reizē ar kūdras substrātu. Pēc tam – mēnesis siltumnīcās. Sezonas sākumā diedzē egles (divas aprites), rudenī – bērzus un melnalkšņus.

Rūpes par stādiem

"Procesa pamats sākas no sēklas. Vadoties pēc senām tradīcijām un iestrādnēm, sēklas tiek ievāktas no sēklu plantācijām, kas ir selekcionētas, lai nākotnes koksne būtu vērtīgāka. No šīm sēklām kokaudzētavās audzējam stādus.

Tad sākas sēšanas un audzēšanas process. Veicam uzglabāšanu saldētavās, lai pavasarī labā laikā varam izsniegt meža atjaunotājiem un stādi būtu pieejami lielākos apjomos pēc iespējas īsākā periodā," par stādu audzēšanu stāsta Zvejniece.

Eksperte norāda, ka mežā ir gana daudz kaitēkļu, kas vēlas ietekmēt stādu augšanu. "Kā viens no kaitēkļiem jāmin priežu lielais smecernieks.

Lai aizsargātos pret to, kokaudzētavā pirms stādu izsniegšanas viena daļa tiek apstrādāta ar augu aizsardzības līdzekļiem, otra daļa ar mehāniskajiem, alternatīvajiem aizsardzības līdzekļiem, kas ir dabai draudzīgāki," saka Zvejniece.

Viņa uzsver, ka ir jārūpējas ne tikai par stādu aizsardzību, bet arī kopšanu. "Tāpat pirmajos divos, trīs gados ir viennozīmīgi kopšana. Tas atkarīgs no tā, cik aizaudzis ir mežs un kāds ir augsnes tips," uzsver eksperte.

LVM "Sēklas un stādi" gadā pārdod aptuveni 62-63 miljonus stādu, no kuriem apmēram trīs miljoni tiek pārdoti rudenī. Pārējie stādi tiek pārdoti pavasarī.

Raksts tapis sadarbībā ar "Latvijas valsts mežiem".