/nginx/o/2023/04/27/15284554t1h804c.jpg)
Pēdējo nedēļu notikumi Latvijā ir īpaši aktualizējuši nepieciešamību ratificēt Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb Stambulas konvenciju. Stambulas konvencija pēdējo 10 gadu laikā ir kļuvusi par polarizējošu starptautisko tiesību dokumentu, par ko sabiedrībā klejo daudzi mīti un maldinoša informācija. Tādēļ centrs "Marta" sāk akciju un vērsīsies pie politiķiem, lai šos mītus atmaskotu.
"Katra diena, kad valsts amatpersonas vilcinās ratificēt šo starptautiski atzīto rīku cīņai ar vardarbību, ir diena, kas rada vidi, kurā vardarbības upuriem mazinās uzticība valsts iestādēm. Katrā šādā dienā apdraudējums sieviešu un bērnu dzīvībām turpina pieaugt," pauž centrs "Marta".
Stambulas konvencijas uzdevums un vienīgais mērķis ir vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē izskaušana, tādējādi veicinot dzimumu līdztiesību. Līdz ar to arī visi ar Stambulas konvenciju dalībvalstīm uzliktie pienākumi attiecas vienīgi uz Stambulas konvencijas piemērošanas jomu atbilstoši tās uzdevumam un mērķim.
Fakts: Latvija bija viena no Stambulas konvencijas autorēm. Ratifikācija, kas ir pēdējais solis pēc parakstīšanas un kas padarītu konvenciju saistošu, arī būs Latvijas varas iestāžu lēmums. Latvija ir Eiropas Padomes dalībvalsts kopš 1995.gada. 2011.gadā Latvija piedalījās Stambulas konvencijas sagatavošanā kā Eiropas Padomes dalībvalsts.
Fakts: Līdz ar konvencijas ratificēšanu, vardarbības novēršana un apkarošana vairs nav individuālu politiķu gribas jautājums, bet gan valsts juridisks pienākums saskaņā ar starptautiskajām tiesībām. Ratificēšana ietver likumu maiņu, praktisku pasākumu īstenošanu un finansējuma nodrošināšanu, lai panāktu nulles toleranci pret vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē. Turklāt konvencija skaidri nosaka, ka vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē vairs nevar uzskatīt par privātu lietu un ka valstīm ir jāieņem nostāja un jāveic pasākumi, lai novērstu vardarbību, aizsargātu upurus un sodītu vardarbības veicējus.
Fakts: Jebkuru konvenciju adaptē vietējai valodai un tiesību terminoloģijai. Latvijas tiesību aktos jau pastāv jēdzieni "dzimums" un "dzimumu līdztiesība". Dzimumu līdztiesība ir iestrādāta Satversmē kā viens no tās pamatprincipiem. Vienādas tiesības vīriešiem un sievietēm garantē arī Latvijas likumdošana un starptautiskās konvencijas, kurām mūsu valsts ir pievienojusies. Papildus tam, termins "gender" neaizstāj Konvencijā izmantotos terminus "sievietes" un "vīrieši".
Fakts: Konvencijas mērķis nav regulēt ģimenes dzīvi vai ģimenes struktūru. Konvencija nesatur jēdziena "ģimene" definīciju un nenodibina un neveicina nekādu īpašu ģimenes attiecību veidu. Stambulas konvencijas mērķis ir izbeigt vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē. Konvencijas mērķis ir pārtraukt klusēšanu par vardarbību ģimenē, kas rada ciešanas upuru, tostarp bērnu vidū. Patiesais drauds ģimenēm ir pati vardarbība, nevis pasākumi, kuru mērķis ir aizsargāt un atbalstīt tās upurus.
Fakts: Konvencija neiejaucas reliģiskās normās. Taču tajā ir uzsvērts, ka kultūra, paražas, reliģija vai tradīcijas nevar kalpot kā attaisnojums vardarbībai. Stambulas konvenciju ir ratificējušas vairākas valstis ar spēcīgām reliģiskām tradīcijām, tostarp Serbija, Grieķija, Kipra, Melnkalne, Gruzija, Spānija, Sanmarīno, Itālija un Polija. Ir vērts atcerēties, ka saskaņā ar mūsu Satversmi baznīca un reliģiskās organizācijas Latvijā ir nošķirtas no valsts. Tajā pašā laikā ikvienam Latvijā ir tiesības uz domas un reliģijas brīvību.
Fakts: Stambulas konvencija nekādā veidā neregulē un nedefinē laulību vai kopdzīvi un nenosaka prasības likumos noteikt viendzimuma pāru juridisko atzīšanu. Kā minēts iepriekš, konvencijas vienīgais mērķis ir vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē izskaušana, tādējādi veicinot dzimumu līdztiesību. Daudzas valstis, kas neatzīst viendzimuma laulības, jau ir ratificējušas konvenciju.
Fakts: Stambulas konvencija nenosaka prasības likumos definēt dzimumidentitāti un seksuālo orientāciju. Augstākminētie termini ir ietverti konvencijā tikai ar mērķi neizmantot cilvēka seksuālo orientāciju un dzimumidentitāti kā ieganstu, lai attaisnotu vardarbību. Tas jau šobrīd ir saskaņā ar Latvijas Satversmi, kas paredz, ka "cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas". Latvijā diskriminācijas aizliegums saistībā ar seksuālo orientāciju vai dzimuma identitāti izriet arī no Krimināllikuma (150. panta pirmās daļas), Patvēruma likuma (28.panta trešās daļas), Līguma par Eiropas Savienību (19.panta), Cietušo direktīvas (ieviesta 2015.gadā), ANO speciālā ziņotāja pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās un sodīšanas veidiem problemātiku 2016.gada ziņojuma.
Fakts: Stambulas konvencija ir vērsta uz sievietēm, jo tā aptver vardarbības veidus, no kuriem cieš tikai sievietes (piespiedu aborts, sieviešu dzimumorgānu kropļošana) vai ar kurām sievietes saskaras daudz biežāk nekā vīrieši (seksuāla vardarbība un izvarošana, vajāšana, seksuāla uzmākšanās, vardarbība ģimenē, piespiedu laulība, piespiedu sterilizācija). Tomēr konvencija mudina tās noteikumus piemērot visiem vardarbības ģimenē upuriem, tostarp vīriešiem un bērniem.
Fakts: Stambulas konvencija uzskata, ka izglītība ir svarīgs aspekts vardarbības pret sievietēm novēršanā, jo attieksme, pārliecība un uzvedības modeļi tiek veidoti ļoti agrīnā dzīves posmā. Taču Konvencija ļauj valstīm elastīgi izlemt pēc saviem ieskatiem, kad un kā risināt dzimumu līdztiesības, savstarpējas cieņas un nevardarbības jautājumus formālās vai neformālās izglītības iestādēs. Mērķis ir veicināt meiteņu un zēnu dabisko talantu un spēju attīstību un paplašināt viņu izglītības, profesionālās un dzīves iespējas.
/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)