Erotiskais žurnāls "Princese": eksperiments, kas turpinājās 20 gadus

"Mums ar vīru tā bija kā protesta forma. Mēs aktīvi piedalījāmies sabiedriskajā dzīvē, vides aizsardzībā, barikādēs utt., un brīvi runāt par seksu bija viena no protesta formām, kaut gan īstenībā pēc izglītības mēs esam vēsturnieki," stāsta Rita Lasmane. "Mans vīrs savukārt ir grāmatu un žurnālu fans. Viņam šķita ļoti interesanti, kā būs, vai mēs paši varam izdot erotisko žurnālu. Izrādās, varējām." 

Protams, ne visi uzņēma "Princesi" ar sajūsmu.  Rita kopā ar vīru dabūja izbaudīt arī sabiedrības nosodījumu.

"Jāņem arī vērā, ka tas ir ne tikai padomju mantojums, ka "mēs par seksu nerunājam un viss, kas saistās ar seksu, ir krimināls". Tas galu galā nāk arī no iepriekšējiem gadsimtiem, kad kristīgā sabiedrība centās kontrolēt un regulēt, kas arī ir normāli, jo sabiedrība vienmēr ir jākontrolē. Un vienmēr būs kādi, kas centīsies darīt pretēji, izlekt, bet tās ir pašregulācijas formas," skaidro Rita Lasmane. 

Līdz ar interneta un sociālo tīklu popularitātes pieaugumu pieprasījums pēc erotiskajiem žurnāliem būtiski kritās. Tā reiz pienāca arī "Princeses" pēdējais numurs. Gan jau kādam no deviņdesmito gadu jauniešiem tas mājās vēl saglabājies.