:format(webp)/nginx/o/2023/04/25/15279924t1h78f8.jpg)
Skolotāju mēnešalgas mēdz būt atšķirīgas ne tikai dažādās skolās, bet arī vienā skolā. Turklāt lielāka slodze nenozīmē, ka mēnešalga pedagogam būs lielāka. Kā aprēķina skolotāju algu un kurš nosaka slodzes un likmes, izpētījis Latvijas Televīzijas raidījums "Aizliegtais paņēmiens".
LTV raidījums skaidro, ka budžetu skolām veido valsts dotācija pašvaldībām. To veido konkrēta summa par katru skolēnu konkrētā klašu grupā.
No valsts budžeta šo naudu nodod skolām ar pašvaldības starpniecību. Tāpēc pašvaldība var lemt, vai paredzēto summu novirzīt konkrētajai skolai vai kādu daļu no finansējuma iedalīt citai izglītības iestādei.
Papildus pamata izcenojumiem ir arī koeficenti, kurus piemēro atbilstoši teritorijas apdzīvotībai, kur skola atrodas. Vismazāk apdzīvotā teritorijā maksimālais koeficients ir 1,5.
Attiecīgi par pirmklasnieku šādā vietā valsts maksās nevis 104 eiro, bet 156 eiro.
Atbilstošs koeficients ir arī par skolēniem ar veselības traucējumiem, maksimālais koeficients 5,64. Savukārt ģimnāzijām 10. - 12. klašu posmā koeficients ir 1,2.
Valstī noteiktā minimālā likme pedagogiem ir 7, 5 eiro, kuru, kā jau vēstīts, plāno palielināt no septembra līdz 8,5 eiro. To plānots "celt" vēl.
Savukārt viena slodze ir 30 darba stundas. Tāpat ir arī noteikti "griesti" - par vienu slodzi pedagogs mēnesī var saņemt ne vairāk par 1440 eiro.
/nginx/o/2023/04/24/15279499t1h5247.jpg)
Kā valsts plāno "celt" minimālo likmi, ko izglītības sistēmā nosaka valsts un pašvaldības, uzzini raidījuma "Aizliegtais paņēmiens" jaunākajā sižetā.
/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)