Pierīgā blakus privātmāju ciematam taps bīstams objekts. Iedzīvotāji par to uzzinājuši tikai pirms pāris nedēļām

"Šie snovotāji Kopenhāgenā īstenībā laižas lejup pa varenu atkritumu kalnu. Bet vai tad atkritumi neož? Kopenhāgenas gaisa sensori uzrāda, ka stacijas tiešā tuvumā gaiss ir pat tīrāks nekā citviet pilsētā. Apkārtnes iedzīvotāji šeit labprāt atpūšas, sporto un tiek pie jaunām darba vietām. Tāda būtu arī mūsu stacija. Mūsu stacija būs moderna, ilgtspējīga un tāda, kurai būtu patīkami dzīvot blakus," - šī ir uzņēmuma "Vides resursu centrs" reklāma jaunam projektam - atkritumu reģenerācijas rūpnīcai Pierīgā, Dreiliņos. Rūpnīcā dedzinās atkritumus, tā radot siltumu un elektrību.

Novada attīstības plānā te paredzēta rūpnieciskā darbība, taču apbūve nedrīkst būt augstāka par 16 metriem. Plānotā rūpnīca ir daudz lielāka. Ēka sasniegs 60 metrus, kas ir divarpus Pļavnieku deviņstāveņu augstumā. Skurstenis būs 80 metrus augsts. 2021. gada nogalē uzņēmums pašvaldību lūdza mainīt atļauto augstumu, Ropažu novada dome piekrita. Tapa plānojums, notika un noslēdzās tā sabiedriskā apspriešana.

Rūpnīcas teritorijai blakus esošā Saulīšu ciema iedzīvotāji apspriešanu palaida garām un par projektu uzzināja tikai pirms pāris nedēļām.

Viņi izpētījuši visus publiski pieejamos dokumentus, un ir nikni, ka nav informēti. Iedzīvotājus uztrauc, ka ciema pievārtē dedzinās tūkstošiem tonnu atkritumu. Bet vēl satraucošāks ir domes pasūtītajā risku analīzē minētais, ka avārijas gadījumā divu kilometru rādiusa puse cilvēku mirtu. Īsā laikā Saulīšu iedzīvotāji saorganizējuši savu biedrību, nolīguši juristus, uzsākuši balsojumu portālā manabalss.lv.

Uz NP sarunāto interviju ierodas vairāki desmiti cilvēku. Viņi dusmojas, ka rūpnīcas projekta autori viņus nav uzrunājuši, daži atzīst, ka tagad gribētu māju pārdot un pārcelties, bet rūpnīcas projekta dēļ īpašuma vērtība samazinājusies.

"Šeit arī plāno glabāt 49 tonnas amonjaka, kas ir ļoti svarīgs moments. Ja notiek kāda avārija un amonjaks tiek gruntsūdeņos, tad tur ir apdraudēta visa Rīga. Arī pēc viņu pašu aprēķiniem 2,2 kilometru attālumā no rūpnīcas letāls iznākums iedzīvotājiem ir 56%. Šeit pirmā māja ir 500 metru attālumā no rūpnīcas," stāsta iedzīvotāji.

Amonjaka ūdeni rūpnīcā paredzēts izmantot dūmu attīrīšanai no kaitīgām vielām. Ietekmes uz vidi novērtējumā rakstīts, ka amonjaks gaisā nenonāks. Taču amonjaks ir bīstama viela. Vairākas reizes mēnesī to uz un no rūpnīcas vedīs cisternās. Pastāvīgi rūpnīcā glabāsies 49 tonnas, bet gada ražošanai nepieciešamas 570 tonnas.

"Lielākā bīstamība ir amonjaks, ja amonjaks iet pa gaisu, tad 2,2 kilometru attālumā 56% letāls iznākums," saka Ropažu novada iedzīvotājs.

Šis aprēķins iedzīvotājus satrauc visvairāk. Viņi to zina no pašvaldības pasūtītās risku analīzes, rūpnīca ietekmes uz vidi novērtējumā to nav atklājusi.

Netālu dzīvojošais Rolandas dzimis un audzis Lietuvā, netālu no Jonavas, kur savulaik notika amonjaka noplūde.

"Ir bēdīgs gadījums, kad 1989. gadā notika tehnoloģiska katastrofa un no cisternas izlija 7,5 tūkstoši tonnu slāpekļa. Man ir paziņas un radinieki, kas tolaik reāli cieta, fakti par letāliem gadījumiem tika slēpti no statistikas datiem, ko publicēja. Cilvēki pēc tam vēl 15, 20 gadus, viņu radinieki meklēja patiesību par reāliem draudiem dzīvībai un sekām no saindēšanās ar amonjaku," stāsta Rolandas.

Cilvēkus nepārliecina solījumi par izmešu nekaitīgumu. Viņi grib zināt, kas tiks darīts ar pāri palikušajiem pelniem.

Iedzīvotāji izmanto visus sev pieejamos rīkus un platformas, lai viņu protesti tiktu sadzirdētas.

Tas piesaistījis arī politikā aktīvu cilvēku vērību. Sociālajos tīklos pret projektu aktīvi uzstājas vēlēšanās no partijas "Katram un katrai" kandidējušais Artūrs Klēbahs. Viņš dzīvojot netālu no plānotās rūpnīcas.

Saulīšu iedzīvotāju pusē uzstājas Saeimas deputāte Glorija Grevcova, un "Katram un katrai" sarakstā startējušais Rūdolfs Brēmanis.

Grevcovas bijusī partija "Stabilitātei!" Saeimā iesniegusi likumprojektu, ka būtu jāizvērtē rūpnīcas lietderība. Šādi jautājumi gan jālemj pašvaldībā.

Lai gan formāli sabiedriskā apspriešana par šo 60 metru augsto apbūvi jau ir beigusies, dome sola ņemt vērā iedzīvotāju viedokli.

Pašvaldība neredz savu vainu tajā, ka iedzīvotāji par plānu nezināja. Informācija esot bijusi domes mājaslapā un vietējā drukātajā izdevumā. Dome iesaka sekot līdzi informācijai portālā “Geo Latvija”, kur pašvaldības publicē teritorijas plānošanas dokumentus.

Projektu ietekmes uz vidi vērtēšanai valstij ir vairāki rīki. Vides pārraudzības valsts birojs rūpnīcas autoriem uzdeva izstrādāt savu analīzi. Tajā secināts, ka piesārņojums nebūs būtisks un avāriju riski ir zemi. Taču birojs varēja pieprasīt arī stratēģisku vērtējumu, kas ir dziļāks un plašāks. Veselības inspekcija un Valsts vides dienests uzskatīja, ka tas bija jādara. Vides pārraudzības birojs izlēma to tomēr neprasīt. Kad lēmums bija pieņemts, projekta autori mainīja tā nosaukumu.

Projekta nosaukums, ko uzņēmums iesniedza Vides pārraudzības valsts birojā bija "Jaunas klimata neitrālas koģenerācijas stacijas būvniecība". Dažus mēnešus vēlāk tas pārtapa par Koģenerācijas iekārtu atkritumu reģenerācijai enerģijas ieguvei un cietā kurināmā sadedzināšanai.

Projekta attīstītāja "Vides resursu centra" lielākais īpašnieks ir atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums "Clean R". Tas savulaik bija saistīts ar Andri Šķēli, tagad pilnībā pieder Guntaram Kokorevičam. Rūpnīcu projektēs Somijas uzņēmums, kas esot strādājis pie apmēram 50 līdzīgiem projektiem Eiropā. Uzņēmums raidījumam "Nekā personīga" teritoriju izrāda no citas puses, kur pat nevar nojaust, ka pavisam netālu atrodas privātmāju ciemats.

No privātmāju ciemata mājām plānoto rūpnīcas vietu var sasniegt dažu minūšu laikā. Te atrodas "Rīgas mežiem" piederoša aizsargjosla, ko nedrīkst izcirst. Jūlija stāsta, ka tas bijis viens no iemesliem dzīvesvietas izvēlei.

"Pārliecība ir zudusi tad, kad izlasījām tos dokumentus. Galvenais satraukums ir par dzīves kvalitāti. Kas notiks ar gaisu, kas notiks ar ūdeni. Jo ūdens mums arī ir vietējais, 200 mājām. Ūdens ir no ciemata, kas ir 700 metrus no šejienes. Ja kaut kas notiks ar ūdeni, tad viss mūsu dzeramais ūdens varētu būt piesārņots. Tur nebija minēti nekādi pasākumi, kā novērtēt esošo ūdens kvalitāti, cik bieži, un kā novērtēs vēlāk," saka iedzīvotāja.

Uzņēmums cer, ka iedzīvotājus un pašvaldību izdosies pārliecināt nākamnedēļ paredzētajā rūpnīcas apspriešanā. No tā arī būs atkarīgs, kādas prasības valsts institūcijas izvirzīs rūpnīcai, lai novērstu vides riskus un kompensētu kaitējumu.

Eiropā noteikts, ka līdz 2030. gadam poligonos drīkst apglabāt vairs tikai 10% no visiem sadzīves atkritumiem. Latvija no mērķiem atpaliek, tādēļ mums iedots pagarinājums - mērķis jāsasniedz piecus gadus vēlāk.

Mazāka - atkritumu reģenerācijas rūpnīca jau top Ventspilī, bet ar to atkritumu likvidēšanai nepietiks. Savukārt Ropažu projekts ir tik vērienīgs, ka, lai rūpnīcu pilnībā noslogotu, var nākties atkritumus importēt.

Ropažu rūpnīcā paredzēts sadedzināt ap 150 tūkstošiem tonnu atkritumu. Dedzināt drīkstētu tikai to, ko nav iespējams pārstrādāt. Daļēja alternatīva šādas rūpnīca būvei ir palielināt atkritumu pārstrādes iespējas, taču tāpat būs pārpalikumi.

Plašāk "Nekā personīga" sižetā: