Raidījums: VID izmeklētājam nepamatoti piešķirta 14 210 eiro prēmija

2021. gada rudenī Krišjāņa Kariņa valdība no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem Valsts ieņēmumu dienestam piešķīra turpat 32 tūkstošus (31 423) prēmijām Nodokļu un muitas policijas pārvaldes darbiniekiem.

VID vēlējās apbalvot četrus izmeklētājus, kuri atklājuši liela mēroga finanšu noziegumus.

Vislielāko prēmiju saņēma VID NMPP Izmeklēšanas reģionālās daļas Kurzemes izmeklēšanas nodaļas vecākais izmeklētājs Mārtiņš Saule – 14 210 eiro.

Prēmija piešķirta par tā dēvēto "Dinaz" lietu. VID izmeklētāji atklāja lielu organizētās noziedzības grupējumu, kas darbojies degvielas tranzīta un tirdzniecības jomā. Publiski izskanēja, ka shēmu rezultātā grupējums izvairījies no akcīzes nodokļa gan Latvijā, gan citās Eiropas savienības valstīs.

Lietu 2014.gadā sāka izmeklētāja Karina Plaude, kura šobrīd VID vairs nestrādā.

Bijusī izmeklētāja stāsta, ka kratīšanās pie iesaistītājām personām izņemtas lielas naudas summas ap diviem miljoniem dažādās valūtās (1 492 481 EUR, 68 417 USD, 1 454 720 PLN) . 2018.gadā tiesa šo naudu atzinusi par noziedzīgi iegūtu un tā ieskaitīta valsts budžetā. Par to varētu prēmēt, jo VID noteikumi paredz piešķirt prēmijas, ja valsts labā atgūti vairāk nekā miljons eiro.

2021.gadā prēmijas par šo darbu tika piešķirtas, taču izmeklētājas Plaudes vietā nopelni pierakstīti citam cilvēkam.

Prēmēšanas dokumentos teikts, ka VID izmeklētāja Mārtiņa Saules profesionalitāte esot sekmējusi, ka atklāts starptautiska mēroga noziegums, kas pabeigts Polijā. Tieši Saules rīcības rezultātā valsts budžetā esot atgūti finanšu līdzekļi nepilnu divu miljonu apmērā.

Uz dokumentiem par VID prēmijām 2021.gadā savu parakstu lika arī finanšu ministrs Jānis Reirs.

Viņš stāsta, ka balstījies uz VID ziņojumu, ko parakstīja arī VID vadība. To, ka lielākā prēmija izmaksāta izmeklētājam, kas to nebija pelnījis, Reirs uzzināja vairākus mēnešus vēlāk.

Prokuratūra notikušajā saskatīja krāpšanu un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Iestādes preses dienestā mums sacīja, ka prokuratūra uzsāka aktīvu darbību likuma pārkāpuma konstatēšanā un valstij nodarīto zaudējumu atgūšanā.

Pērn martā disciplināro izmeklēšanu sāka Valsts ieņēmumu dienests.

Izmeklēšanā konstatēja, ka ilggadējais Nodokļu un muitas policijas pārvaldes priekšnieks Kaspars Podiņš VID Materiālās stimulēšanas un prēmēšanas komisijai sniedzis nepatiesas ziņas.

Viņš vadīja policiju arī laikā, kad patiesībā tika atgūta noziedzīgi iegūtā nauda, taču prēmēt par šiem nopelniem trīs gadus vēlāk aicināja citu savu darbinieku Sauli. Podiņš arī parakstīja VID ģenerāldirektorei Ievai Jaunzemei adresēto ziņojumu par prēmijām. NMPP direktoru VID Disciplinārlietas izmeklēšanas komisija sodīja par tiesību aktiem neatbilstošu rīcību ar finanšu līdzekļiem, kādēļ valstij radies būtisks mantisks zaudējums. Podiņam piemēroja disciplinārsodu - 20% mēnešalgas samazināšanu uz vienu gadu.

Par amata pienākumu nekvalitatīvu pildīšanu disciplināri sodīja arī viņa vietnieci Kristīni Prusaku-Brinkmani. Jo viņa bija akceptējusi, ka prēmēšanas motivācija neatbilst patiesībai. Prusakai - Brinkmanei piemēroja algas samazināšanu par 20 % uz vienu gadu.

Ar mazāku – 10 % algas samazinājumu sodīja arī trešo personu šai lietā NMPP Administratīvās vadības daļas vietnieci, kura nepārbaudīja abu amatpersonu doto informāciju.

Tālāko izmeklēšanu, vai notikušajā nav bijusi krāpšana vai dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, vajadzēja veikt VID Iekšējās drošības pārvaldei. Taču, tā kā to vada Aigars Prusaks, viņš ētisku iemeslu dēļ atteicās no lietas, kurā iesaistīta viņa bijusī dzīvesbiedre. Materiālus nodeva Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.

Pēc vairākus mēnešus ilgušās resoriskās pārbaudes KNAB atteica rosināt kriminālprocesu pret Kasparu Podiņu. Jo neesot pierādāms krāpšanas motīvs.

Gan Podiņš, gan Prusaka-Brinkmane VID vairs nestrādā. Abi dienestu atstāja šā gada sākumā uz vienošanās pamata. Valsts ieņēmumu dienests interviju atteica un atbildes sniedza rakstiski. Par nepamatoti izmaksāto prēmiju esot bijušas vairākas disciplinārlietas. Divās no tām pieņemti lēmumi par sodiem. Sodītās personas tos apstrīdējušas tiesā.

VID izvērtējot arī 14 tūkstošu atgūšanu no divām personām. VID neatklāj, no kurām.

“Nekā personīga” jau pērn pieprasīja dokumentus par šo VID izmeklētāju prēmēšanu, taču valsts iestādes to slēpa. Kaut likums nosaka, ka ziņas par budžeta izlietošanu nevar būt slepenas, informāciju ne VID, ne Valsts kanceleja nesniedza.

VID šonedēļ raidījumam skaidroja, ka dokumentiem ierobežotās pieejamības statuss uzlikts, lai sargātu ziņas par to kriminālprocesu, saistībā ar kuru izmeklētājs prēmēts. Izmeklēšana šai lietā joprojām turpinoties. Vienlaikus tā VID noslēpa ziņas par savu darbinieku pārkāpumu - nepamatoto prēmijas izmaksāšanu. Lai arī ziņas par amatpersonu noziegumiem nevar būt noslēpums, ierobežotas pieejamības statuss šai informācijai nav noņemts arī šobrīd.

Šonedēļ Finanšu ministrija nosūtīja vēstuli Valsts ieņēmumu dienestam, kurā atkārtoti lūgs pārvērtēt ierobežotas pieejamības informācijas statusa pamatotību NP pieprasītajiem dokumentiem.

VID bija iespēja izvērtēt, cik daudz no mūsu pieprasītās informācijas ir NP sniedzama un minimizēt datus, kas skar tieši izmeklēšanas noslēpumu. Tomēr iestāde izvēlējās stratēģiju- materiālus vispār neizsniegt un tādējādi arī sanāk, ka tā piesedz savus darbiniekus, kuri ir atbildīgi par nepamatoto prēmēšanu. Jāpiebilst arī, ka izmeklēšana Dinaz lietā turpinās jau desmito gadu, ko grūti nosaukt par saprātīgu izmeklēšanas termiņu. Kriminālvajāšanai nodota tikai neliela šīs apjomīgas lietas daļa, ziņo "Nekā personīga".

Plašāk "Nekā personīga" sižetā: