Arī šogad 9. maiju plāno noteikt par Ukrainā bojā gājušo piemiņas dienu

Arī 2022. gadā 9. maijs tika noteikts par Ukrainas cietušo un bojā gājušo upuru piemiņas dienu, ierobežojot nesaistītu pasākumu rīkošanu un aizliedzot pirotehnisko izstrādājumu izmantošanu.

AS deputāti atgādina, ka 2022. gada 24. februārī Krievija sāka plaša mēroga iebrukumu Ukrainas teritorijā, veicot agresīvu un neizprovocētu kara darbību, tādējādi graujot un apdraudot Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību.

Tāpēc politiķi rosina ar likumu noteikt, ka 2023. gada 9. maijā Latvija godina pret Ukrainu sāktās Krievijas militārās agresijas rezultātā cietušos un bojā gājušos Ukrainas iedzīvotājus un bruņoto spēku militārpersonas.

Likumā paredzēts noteikt, ka piemiņas dienā pie publisko personu ēkām, privāto tiesību juridisko personu un personu apvienību ēkām, kā arī dzīvojamām ēkām novieto Latvijas valsts karogu sēru noformējumā,

bet Rīgas pils Svētā gara tornī, pie Valsts prezidenta rezidences, Saeimas galvenās ēkas un Ministru kabineta ēkas līdzās Latvijas valsts karogam sēru noformējumā novieto Ukrainas karogu.

Ar likumu paredzēts noteikt, ka piemiņas dienā valsts un pašvaldību iestādes publiskus izklaides un svētku pasākumus nerīko. Tāpat pašvaldības nevarētu izsniegt atļauju publiska pasākuma rīkošanai piemiņas dienā.

Pašvaldībām būs jāanulē atļauja publiska pasākuma rīkošanai, ja tāda izsniegta līdz likuma spēkā stāšanās dienai.

Tāpat paredzēts, ka pašvaldībai tiks piešķirtas tiesības pieņemt lēmumu aizliegt sapulces, gājiena vai piketa norisi, izņemot gadījumu, kad attiecīgās sapulces, gājiena vai piketa veids un mērķis atbildīs piemiņas dienas raksturam.

Šogad 9. maijā un 10. maijā plānots arī aizliegt pirotehnisko izstrādājumu izmantošanu.

Likumprojektu iesnieguši AS deputāti Igors Rajevs, Juris Viļums, Česlavs Batņa, Ingmārs Līdaka, Atis Deksnis, Aiva Vīksna, Andrejs Svilāns, Edgars Putra, Edgars Tavars un Edvards Smiltēns.

Likumprojekts zaudētu spēku 11. maijā.