"Latvijas gāzes" apgrozījums 2022. gadā pieaudzis par 31,3%

Kompānijas vadības ziņojumā norādīts, ka "Latvijas gāzes" koncerns ir aizvadījis izaicinājumiem pilnu 2022.finanšu gadu. Ģeopolitisko notikumu un normatīvo regulējumu izmaiņu iespaidā, 2022.gadā dabasgāzes tirgos Eiropā pieprasījums būtiski pārsniedza piedāvājumu, kas izraisīja strauju cenu pieaugumu un svārstības.

Latvijas dabasgāzes apgāde, lai arī bez tieša tehniska savienojuma ar Rietumeiropu, ir pilnībā atkarīga no ekonomiskiem un politiskiem notikumiem ne tikai Baltijā, bet arī Eiropā un pasaulē, jo dabasgāzes cena Latvijā ir piesaistīta Rietumeiropas dabasgāzes biržu indeksiem.

Neskatoties uz to, "Latvijas gāze” turpināja veiksmīgu darbību, nodrošinot nepārtrauktu gāzapgādi saviem klientiem, tajā skaitā pildot Enerģētikas likumā noteikto Publiskā tirgotāja pienākumu pret saistītajiem lietotājiem.

Jau ziņots, ka pērn "Latvijas gāze" klientiem Latvijā un ārvalstīs pārdeva 6,993 gigavatstundas (GWh) dabasgāzes. Salīdzinājumā ar 2021.gadu pārdošanas apjoms ir par 53% mazāks.

Pārdošanas apjomu samazinājums saistīts ar to, ka tirgus dalībnieki izvēlējās neiegādāties Krievijas izcelsmes gāzi jau pirms 2023.gada 1.janvāra, kad stājās spēkā aizliegums dabasgāzes piegādēm no Krievijas, kā arī klienti ir pārskatījuši dabasgāzes izmantošanas jaudas augsto dabasgāzes cenu dēļ, tai skaitā izvēlējušies pāriet uz alternatīviem energoresursiem.

Mājsaimniecību segments 2022.gada pirmajā pusgadā radīja zaudējumus, jo tarifs bija zemāks par dabasgāzes izmaksām un tirdzniecības izdevumiem. Neskatoties uz to, ka 2022.gada 1.jūlijā mājsaimniecību tarifs tika paaugstināts nākamajam tarifu periodam, dabasgāzes iepirkuma cena trešajā un ceturtajā ceturksnī bija ievērojami augstāka nekā tarifā noteiktā pārdošanas cena, kā rezultātā mājsaimniecību klientu segments turpināja radīt zaudējumus. Saistībā ar izmaiņām "Energoresursu cenu ārkārtas pieauguma samazināšanas pasākumu likumā" līdz 2022.gada 31.decembrim Ekonomikas ministrijai bija jāveic kompensācijas maksājumu par starpību starp regulēto tarifu un faktisko dabasgāzes cenu 2022.gada otrajam pusgadam, tādējādi kompensējot iepriekš radušos zaudējumus no mājsaimniecību segmenta.

Vadības ziņojumā skaidrots, ka pērn 10.augustā stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi Par enerģijas lietotāju apgādi agrīnās brīdināšanas un trauksmes līmeņa izsludināšanas laikā, kas "Latvijas gāzei" uzlika par pienākumu uzturēt krājumus Inčukalna pazemes gāzes krātuvē 1150 GWh apjomā saistīto lietotāju jeb mājsaimniecību apgādei periodā no 10.augusta līdz 30.aprīlim, katru mēnesi rezervēto atlikumu 1150 GWh samazinot par iepriekšējā mēnesī faktiski piegādāto dabasgāzes apjomu mājsaimniecībām. Šo noteikumu dēļ "Latvijas gāzes" bilancē 31.decembrī bija 755 GWh dabasgāzes, kas bija rezervēta tikai mājsaimniecību apgādei, un augsta tirgus pieprasījuma apstākļos nevarēja tikt pārdota tālāk citiem klientiem par tirgus līmenim atbilstošām cenām, neskatoties uz saistīto lietotāju gāzapgādes vajadzībām nepieciešamā apjoma faktisko samazinājumu par 20% 2022.gadā.

Pērn "Latvijas gāzes" akcionāri pieņēma lēmumu par reorganizācijas procesa vai pamatkapitāla samazināšanas uzsākšanu. Valde sāka un turpināja darbu pie vairāku meitassabiedrības AS "Gaso" pārvaldības scenāriju izvērtēšanas. Rezultātā ir pieņemts lēmums par "Gaso" pārdošanu, ko plānots īstenot 2023.gada ietvaros. 2022.gada konsolidētajā un "Latvijas gāzes" pārskatā ieguldījums meitas sabiedrībā un attiecīgi meitas sabiedrības aktīvi un saistības uzrādītas kā pārdošanai turēto ieguldījumu aktīvi un saistības. Pārtraucamā dabasgāzes sadales pakalpojumu segmenta darbība peļņas vai zaudējumu aprēķinā norādīta atsevišķi no tirdzniecības segmenta turpināmās darbības. Lai atspoguļotu pārdošanai turēto ieguldījumu aktīvus un saistības neto pārdošanas vērtībā, "Latvijas gāzes" un konsolidētā peļņas vai zaudējumu aprēķinā iekļauts vērtības samazinājums 72 miljonu eiro apmērā.

"Latvijas gāze" 2021.gadā strādāja ar 525,431 miljona eiro apgrozījumu un 3,23 miljonu eiro peļņu.

"Latvijas gāzes" lielākie akcionāri ir Krievijas "Gazprom" (34%), fonds "Marguerite Gas II.S.a.r.l." (28,97%), Vācijas kompānija "Uniper Ruhrgas International GmbH" (18,26%) un SIA "Itera Latvija (16%).