Sociālā darbiniece stāsta par darbu sociālajā dienestā, kur neviena darba diena nelīdzinās otrai un kur par dokumentu aizpildīšanu svarīgāka ir cilvēcība, vēlme un spēja uzklausīt. Darbiniece dalās pieredzē gan par sistēmas nepilnībām, gan par sociālā darbinieka izdegšanas riskiem, sastopoties ar darbu daudzumu, milzīgo pienākumu apjomu un darba novērtējumu.

Sieviete stāsta par pieredzēto gan darba gaitās, gan ārpus viņas darba laika - par nepilngadīgu narkomāni, kura palikusi stāvoklī pēc grupveida izvarošanas, par to, cik grūti ir izpelnīties uzticēšanos no cilvēkiem, kuri cietuši tik daudz, ka neuzticas vairs nevienam, pat tiem, kuri vēlas palīdzēt.

Sociālā darbiniece savā darbā sastapusi jauniešus, kuri jūtas tik vieni un bezpalīdzīgi, ka vienīgais šķietamais risinājums ir narkotikas vai – pašnāvība. Sieviete stāsta par pavisam mazu bērnu, kurš mēģinājis izdarīt pašnāvību vairākas reizes.

Lai problēmu risinātu, sākumā tā jāaptver. Lai to aptvertu, nepieciešams dialogs,  saruna starp visām iesaistītajām pusēm. Arī sabiedrībai jāiesaistās vismaz ar policijas vai sociālo dienestu informēšanu, ja kaimiņos vai kur citur novērota iespējama emocionālā vai fiziskā vardarbība.

Vairāk skaties biedrības "OPEN radošais centrs" intervijā ciklā "NEsadzirdētie". Centra mērķis ir mazināt riska grupas jauniešos atstumtības sajūtu, iesaistot viņus dažādās radošās aktivitātēs, tādējādi nostiprinot jauniešu pašapziņu un ticību saviem spēkiem, dodot iespēju pārliecināties, ka gan viņi, gan viņu idejas ir vajadzīgas sabiedrībai. Šobrīd visā Latvijā darbojas jau 19 centri.