Kremļa kritiķim Vladimiram Karam-Murzam Krievijā piespriež 25 gadu cietumsodu

41 gadu vecais Kara-Murza bija apsūdzēts arī par "valsts nodevību" un par saistību ar "nevēlamu organizāciju".

Viņam piespriesti septiņi gadi par "militārajiem viltojumiem", trīs gadi par dalību "nevēlamas organizācijas" darbībā un 18 gadi par "valsts nodevību".

Ieslodzījums viņam būs jāaizvada stingra režīma kolonijā.

Kara-Murza sprieduma pasludināšanu noklausījās smaidot un ar žestiem aicināja savus atbalstītājus viņam rakstīt uz cietumu.

"Ceturtdaļgadsimts [cietumā] ir "A+" tavai drosmei, konsekvencei un godīgumam tavā gadiem ilgajā darbā. Esmu bezgalīgi lepna par tevi, mana mīla, un vienmēr būšu tavā pusē," tviterī raksta notiesātā opozicionāra sieva Jevgēņija Kara-Murza.

"Tas ir drausmīgs spriedums, taču tas ir ļoti augsts Vladimira darba vērtējums," savukārt izteikusies Kara-Murzas advokāte Marija Eismonta, piebilstos, ka viņas klients spriedumu pārsūdzēs un ir pārliecināts, ka "no sirds darījis Krievijai labu".

Savā pēdējā vārdā Kara-Murza pagājušajā nedēļā uzsvēra, ka neatkāpjas no saviem politiskajiem paziņojumiem, tajā skaitā arī no Krievijas uzsāktā kara nosodījuma.

"Parakstos zem katra manis sacītā vārda, par kuru šodien esmu apsūdzēts," izteicies Kara-Murza, piebilstot, ka ne tikai neatsakās no sacītā, bet ar to lepojas.

Tūlīt pēc sprieduma pasludināšanas to jau nosodījuši daudzi starptautiskās sabiedrības līderi, kas pieprasījuši nekavējoties atbrīvot Kara-Murzu, kuram piespriests līdz šim ilgākais cietumsods, kādu saņēmis kāds opozicionārs modernās Krievijas vēsturē.

ANO augstākais cilvēktiesību komisārs Folkers Tirks aicinājis Krieviju nekavējoties atbrīvot Kara-Murzu, norādot, ka viņam piespriestais sods ir kārtējais trieciens likuma varai un Krievijas pilsoniskajai sabiedrībai.

"Kara-Murza tika tiesāts apsūdzībās, kas, šķiet, saistītas ar savu tiesību likumīgu izmantošanu uz uzskatu brīvību un pulcēšanos, tai skaitā uz Krievijas Federācijas bruņotā uzbrukuma publisku kritiku," paziņojis Tirks. "Nevienam nedrīkst atņemt brīvību izmantot savas cilvēktiesības, un es aicinu Krievijas varasiestādes nekavējoties viņu atbrīvot."

Savukārt Vašingtona paziņojusi, ka šis spriedums liecina par "represiju kampaņas eskalāciju" Krievijā.

Spriedumu nosodījuši arī Lielbritānijas, Kanādas un ASV vēstnieki, kas bija ieradušies uz tā pasludināšanu.

Kara-Murzam ir arī Lielbritānijas pilsonība, un Londona jau pieprasījusi viņa tūlītēju atbrīvošanu.

Savukārt Vācija paudusi "nožēlu" par represiju "šokējošo līmeni".

"Kliedzoši bargo spriedumu" nosodījusi arī Eiropas Savienība (ES).

Kara-Murza ir tuvs 2015. gadā noslepkavotā opozīcijas līdera Borisa Ņemcova un trimdā dzīvojošā Kremļa kritiķa Mihaila Hodorkovska līdzgaitnieks.

Kara-Murza gadiem centās pārliecināt ASV un Eiropas valstis pakļaut krievu amatpersonas individuālām sankcijām, un viņam bija liela loma tā dēvētā Magņicka likuma pieņemšanā.

Saskaņā ar šo likumu, ASV sankcijas tika vērstas pret tām krievu amatpersonām, kas bija atbildīgas par advokāta Sergeja Magņicka nāvi 2009. gadā Maskavas cietumā.

Kara-Murza tika aizturēts pagājušā gada aprīlī, pamatojoties uz apsūdzībām par "viltus ziņu" izplatīšanu un Krievijas armijas "diskreditēšanu". Šīs apsūdzības tika izvirzītas saistībā ar runu, ar ko Kara-Murza martā bija uzstājies ASV Arizonas pavalsts likumdevēju sapulcē.

Jau neilgi pēc atkārtotā iebrukuma Ukrainā Krievijā stājās spēkā kriminālkodeksa grozījumi, kas paredz līdz pat 15 gadiem ilgu cietumsodu par "viltus ziņu" izplatīšanu un armijas "diskreditāciju".

Krievijas varasiestādes par viltus ziņām pasludinājušas jebkuru informāciju, kas atklāj Ukrainā pastrādātos kara noziegumus, civiliedzīvotāju slepkavošanu, krievu ciestos zaudējumus un ukraiņu tautas pretestību iebrucējiem.

Krievijā pat aizliegts pret Ukrainu uzsākto karu saukt par karu vai iebrukumu, vai jebkurā citā piemērotā vārdā. Visi mediji ir spiesti lietot Kremļa uzspiesto eifēmismu - "specoperācija".

Tiesa gan, totalitārā režīma propagandisti, kas jau labu laiku arī sākuši nekautrējoties runāt par karu, par to netiek sodīti.

Augustā Kara-Murza tika apsūdzēts arī par saistību ar "nevēlamu organizāciju". Šīs apsūdzības tika pamatotas ar to, ka viņš bija piedalījies konferencē par atbalstu Krievijas politieslodzītajiem.

Savukārt oktobrī opozicionāram tika izvirzītas apsūdzības "valsts nodevībā", pamatojoties uz viņa izteikumiem trijos ārvalstīs notikušos pasākumos.

Kara-Murza cieš no polineiropātijas, kuru izsaukuši divi viņa noindēšanas mēģinājumi 2015. un 2017.gadā.

Viņa veselības stāvoklis, atrodoties cietumā, ir pasliktinājies, un Kara-Murza vairākkārt juties tik slikti, ka nav varējis piedalīties tiesas sēdēs.

Lielākā daļa diktatora Putina kritiķu šobrīd jau atrodas ieslodzījumā vai ir bijuši spiesti pamest Krieviju.

2001. gada janvārī tika aizturēts tagadējais faktiskais Krievijas opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs, kurš atgriezās no Vācijas, kur viņš ārstējās pēc Krievijas drošības dienesta aģentu organizētā noindēšanas mēģinājuma.

Tā paša gada februārī Navaļnijam tika piespriests divarpus gadu ilgs cietumsods par viņam 2014. gadā piespriestā nosacītā cietumsoda noteikumu šķietamu pārkāpšanu, ārstējoties Vācijā.

Nākamā gada martā viņam piesprieda vēl deviņus gadus ieslodzījumā par "krāpšanu" un "necieņu pret tiesu".

Savukārt decembrī astoņarpus gadu ilgs cietumsods par "viltus ziņu" izplatīšanu tika piespriests pazīstamajam opozīcijas politiķim Iļjam Jašinam.

Komentējot Kara-Murzas spriedumu, ieslodzījumā esošais Navaļnijs to nosaucis par "nelikumīgu, apkaunojošu un vienkārši fašistisku".