Tā kā bija darbdienas beigas pēc plkst. 17, direktore vairākkārt lūdza atnākušos pamest telpas. Komisija izgāja ārā, bet Špakovskis atteicās. Muzeja direktore devās prom ap plkst. 17.20. Muzejā palika vēsturnieks Smiltnieks un Špakovkis.
Drīz pēc tam muzejā ieradusies arī Bārbale, kuru Smiltnieks ielaidis. Viņa turpinājusi uzstāt uz savu prasību. Plkst. 17.50 zvanījusi Smiltniecei, pieprasot nekavējoties ierasties muzejā un paziņojot, ka neierašanās gadījumā tūlīt pat tiks atstādināta no amata. Direktore atteicās ierasties un paskaidroja, ka darbalaiks ir beidzies un situācija tiks risināta pirmdien.
Plkst. 18.01 ar izpilddirektora Špakovska un viņa vietnieces Bārbales rīkojumu muzeja direktores durvis tika aizlīmētas ar norādi par aizdomām par dokumentu viltošanu. Norādīts, ka Smiltniece kabinetā drīkst iekļūt tikai izpilddirektora Špakovska klātbūtnē vai ar viņa nozīmētu personu, kas faktiski nozīmē, ka līdz turpmākajiem pašvaldības lēmumiem direktores darbs ir paralizēts.
Direktore piebilst, ka viens no minētajiem 2016.gada dokumentiem - rīkojums - jau ir iesiets kopā ar citiem arhīva dokumentiem, un, ja pašvaldībai ir nolūks to sūtīt uz ekspertīzi aizdomās par viltojumu, tad saskaņā ar Latvijas Nacionālā arhīva glabāšanas noteikumiem tā ir stingri reglamentēta procedūra ar kompetento iestāžu iesaistīšanos.
Direktore atgādina, ka būtisks ir apstāklis, ka pēc muzeja atklātās vēstules 1.februārī, iebilstot Helmaņa iecerei rīkot Krievijas oligarham Pjotram Avenam piederošas porcelāna kolekcijas izstādi, novada pašvaldība ignorējusi vairākkārtējus muzeja aicinājumus uz konstruktīvu komunikāciju saistībā ar pašvaldības mainīto muzeja izstāžu plānu un arī reorganizācijas jautājumiem, pret ko muzejs neiebilst, uzskata par nepieciešamu procesu, vien norāda uz izaicinājumiem un ciešas sadarbības nepieciešamību ar speciālistiem.