Bīstami kaitēkļi un slimības, kas "apēd" mežus

Bojāti koki un izgrauztas lapas

Runājot par 2023. gadu, eksperts meža kaitēkļus iedala četrās grupās atkarībā no bojājuma veida. Pirmkārt, mizgrauži. Tai skaitā arī, priežu galotņu sešzobu mizgrauzis, kas var radīt postījumus priedēs, bet tas tik ātri neizplatās. Otrkārt apmežojuma kaitēkļi, redzamākais no tiem - lielais priežu smecernieks. 

Treškārt, tīklkodes, kas ļoti ātri izgrauž lapās caurumus un veido tīklojumu, kas ietver visu koku. Redzamākais piemērs ir ievu tīklkode. Un, ceturtkārt, alkšņu lapgrauzis, kas Latvijā ir bieži sastopams kaitēklis.

"No slimībām bīstamākā varētu būt sakņu trupe, bet tā ātri neizplatās. Eiropā sakņu trupe katru gadu nodara zaudējumus aptuveni 30 miljonu dolāru vērtībā. Vērā ņemama ir arī skujbire, kad nobirst priežu skujas, bet ietekme nav ļoti būtiska pie nosacījuma, ja nav bojāti dzinumu pumpuri.

Ja mizgrauzis padzīvojas, tad ir skaidrs, ka koks ir beigts. Tie ir ekonomiskie zaudējumi, ne bioloģiskie. Meža īpašniekiem galvenokārt ir cīnīties ar mižgraužiem, sekojot līdzi meža sanitārajai situācijai," saka Oskars Zaļkalns.

Eksperts, komentējot cilvēku iespēju mazināt slimības un kaitēkļus, saka: "Cilvēkiem ir ļoti maza ietekme. Tas ir dabas lēmums. Atsevišķos gadījumos ir iespēja rīkoties, bet visu ietekmēt nevaram."

Meža slimības ir izplatītas, bet grūti pamanāmas

Kā liecina Valsts meža dienesta apkopotā informācija, meža kaitēkļi un slimības var atstāt būtisku ietekmi uz mežu – tie var radīt gan ekonomiskus zaudējumus, gan arī izraisīt neatgriezeniskas pārmaiņas meža veselībā.

Kaitīgo meža kukaiņu savairošanās iemesli var būt dažādi – sausums vai pārāk liels mitrums, ugunsgrēki un vētras, pēc kurām, neizvācot kritušos kokus, var rasties izdevīgi apstākļi kaitēkļu invāzijai.

"Arī meža slimības ir ļoti izplatītas, sevišķi sēņu ierosinātās, tomēr koki saslimst tikai tad, ja tie kādu apstākļu dēļ ir novājināti, ja to attīstībā radušies traucējumi vai arī, ja tie ir mehāniski bojāti.

Kaitīgie kukaiņi un kokaugu slimības var nelabvēlīgi ietekmēt koku augšanu, dzīvot spēju un izdzīvošanu, kā arī pazemināt koksnes un meža nekoksnes produktu ražīgumu un kvalitāti. Līdz ar to svarīgi būtu laicīgi pamanīt un atpazīt potenciāli kaitīgos organismus mežā un ziņot par tiem meža speciālistiem," vēstīts Valsts meža dienesta apkopojumā.

Egļu kaitēklis - astoņzobu mizgrauzis

Pēdējo gadu laikā visbīstamākais kaitēklis ir egļu astoņzobu mizgrauzis. Kukaiņu "uzlidojums" parasti sākas pavasara beigās, maijā, kad mizgrauži meklē egles - mazākas "kolonijas" var meklēt jau kritušu koku, savukārt lielāks kukaiņu bars invadēs arī veselos kokus.

Mizgrauži zem koka mizas atstāj savas atvases, kas tur attīstās, tad dodas jaunas mājvietas meklējumos.

Bieži vien ir novērojams, ka vienas sezonas laikā "uzlidojumus" veic divas kaitēkļu paaudzes, kas nozīmē, ka mežsaimnieks var saskarties ar dubultu skaitu uzbrukumu savām eglēm.

Raksts tapis sadarbībā ar PEFC.