"Tas nav par meiteni Aiju." Grupa "Sudden Lights" skaidro dziesmas "Aijā" dziļo jēgu

Kā radās "Aijā"?

Andrejs Reinis: Dziesma tapa gandrīz visa pagājušā gada laikā tādos lēnos attīstības posmos.

Tā ideja atnāca man, es biju tik tikko atgriezies no Itālijas, no studijām, un es atgriezos tādā liktenīgā dienā – tas bija pagājušā gada 24. februāris.

Es no rīta iekāpu tramvajā Milānā un braucu mājās, atvēru telefonu, un man bija paziņojums par Krievijas iebrukumu Ukrainā. Es domāju, ka tā dziesma sākās no tā brīža. Jo pēc tam es, atbraucot uz Latviju, saslimu ar slaveno vīrusu un biju spiests nedēļu būt mājās. Izdomāju, ka izmantošu laiku lietderīgi un mēģināšu uztaisīt kādas ideju skicītes.

Dziesmas sākumā ir daudz baiļu, nedrošības, vilšanās sajūta. Tur ir daudz tumsas, ko var sadzirdēt. Vasarā, kad mēs šo ideju jau turpinājām attīstīt visi kopā, nonācām līdz kaut kam ļoti himniskam, kas ir šīs dziesmas piedziedājums un kaut kas ļoti mierinošs.

Te nu ir tās divas puses – tumsa un tā otrā – vēlme mierināt.

Rakstot dziesmas tekstu, es uzdūros idejai par šūpuļdziesmu, jo šūpuļdziesma, man šķiet, ir mīlestības pilnākā mūzikas forma.

Kas gan var būt cilvēcīgāks un skaistāks kā šūpuļdziesma – nomierināt savu bērnu?

Beigu beigās šķita likumsakarīgi, ka šūpuļdziesma jādzied savā valodā. Beigās tā dziesma, kas it kā ir par šūpuļdziesmu un par pasaules trauksmi un par tādu dziļi personīgo trauksmi, nonākam līdz šūpuļdziesmai, kas ir "Aijā" - kā latviešu tautasdziesmas vārdiem.

Pārējie grupas biedri domīgi klausās...

Kārlis V.:

Katrā ziņā tas nav par meiteni Aiju.

Andrejs Reinis: Ārzemnieki mēdz pārprast.

Pilnu lielo interviju ar šā gada Latvijas pārstāvjiem lielajā Eirovīzijā lasiet tiešsaistes žurnālā "Klik".

"Apollo.lv" jau vēstīja, ka grupa "Sudden Lights", kas šogad pārstāv Latviju starptautiskajā Eirovīzijas dziesmu konkursā, pirmajā pusfinālā uzstāsies ceturtie. Pirmais pusfināls norisināsies 9. maijā, bet fināls būs skatāms 13. maijā.