Valdība: Amatpersonu algas nebūtu jāiesaldē

Valsts kancelejā norāda, ka MK ir saņēmis Saeimas 2023. gada 12. janvāra paziņojumu, ar kuru MK izvērtēšanai, ņemot vērā aktuālo ekonomisko situāciju, ir nosūtīts 10 434 Latvijas pilsoņu kolektīvais iesniegums "Par algu iesaldēšanu Valsts prezidentam, ministriem un citiem tautas kalpiem".

MK ir iepazinies ar iesniegumu un sniedz arī izvērtējumu. Proti, kā norāda Valsts kancelejā, ar likumu "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" tika īstenota atlīdzības reforma, kuras kopējais mērķis bija uzlabot valsts pārvaldes darba efektivitāti un kvalitāti, sakārtojot atlīdzības sistēmu, kas nebija mainīta kopš 2010. gada.

Atlīdzības reforma bija nepieciešama, lai nodrošinātu tās pareizu piemērošanu, tai skaitā likvidētu piemaksas, augsti kvalificētiem speciālistiem un vadītājiem aizstājot tās ar mēnešalgu. Salīdzinošajā pētījumā par atalgojuma apmēru darba tirgus atalgojuma eksperti norādīja uz kopējās atalgojuma tendences valsts pārvaldē kritiski zemo līmeni.

Tādējādi novērsta atalgojuma sistēmas neprognozējamība, kuras rezultātā augsta līmeņa speciālisti un pieredzējuši vadītāji aizgāja no valsts pārvaldes. Kā piemēru atlīdzības reformas nepieciešamībai var minēt lielo nodarbināto mainību, piemēram, Būvniecības valsts kontroles birojā. Vidējais gada laikā amatu atstājušo personu skaits bija 33%, tostarp zemākais aizgājušo darbinieku īpatsvars bija 18%, bet augstākais - 50% no attiecīgās amatu grupas amatu skaita. Pārskatot mēnešalgu apmēru Būvniecības valsts kontroles birojā, 90% nodarbināto vidēji mēnešalga tika palielināta par 498 eiro jeb vidēji par 32,7%, kā arī par 50% ir samazinājies atbrīvoto nodarbināto skaits, vērtējot pret 2022.gada pirmo pusgadu.

Valsts kancelejā norāda, ka atlīdzības reforma paredz uzlabot atlīdzības konkurētspēju, nosakot mēnešalgu mērķa līmeni valsts pārvaldē atbilstoši 80% no privātajā sektorā maksātā darba samaksas līmeņa, kā arī mainīt proporciju starp darba samaksas pastāvīgo un mainīgo daļu un ieviest citus mūsdienīgus darba samaksas risinājumus.

Līdz ar to atlīdzības reforma noteica pienākumu iestādēm amatpersonu un darbinieku mēnešalgu noteikšanai izstrādāt iestādes iekšējo darba samaksas sistēmu, kurā viens no svarīgiem aspektiem ir katra nodarbinātā darba sniegums. Vienlaikus Valsts kancelejas ieskatā reforma padara atlīdzības noteikšanu daudz vienkāršāku - primāri nosakot mēnešalgas apmēru atbilstoši darba sniegumam un iestādei pieejamajiem finanšu resursiem, bet piemaksas - tikai atsevišķos gadījumos. Tādējādi nodarbinātajam tiek nodrošināta arī stabilitāte un viņa regulāro ienākumu prognozējamība.

Atlīdzības reforma tika veikta arī saistībā ar Satversmes tiesas paustajām atziņām, ka ir nepieciešams nodrošināt atlīdzības līdzsvaru starp valsts varas atzariem - tiesu varu, likumdevējvaru un izpildvaru -, nosakot vienādu mēnešalgu visām valsts augstākajām amatpersonām, tostarp Ministru prezidentam, Saeimas priekšsēdētājam, Augstākās tiesas priekšsēdētājam un Satversmes tiesas priekšsēdētājam, kā arī Valsts prezidentam.

Līdzsvarojot varas atzarus un nosakot koeficientus, tika ņemti vērā ne tikai līdz šim noteikto koeficientu lielumi valsts augstākajām amatpersonām, bet arī tas, ka valsts pārvalde ir vienota, visas valsts pārvaldes institūcijas, tostarp atvasinātas publiskas personas, ir izkārtotas vienotā hierarhiskā sistēmā, kurā augstākā institūcija atbilstoši Satversmei ir MK. Tādējādi visas tiešās pārvaldes iestādes ir izkārtotas hierarhiskā kārtībā tādā veidā, ka tās tieši vai ar citas tiešās pārvaldes iestādes starpniecību ir MK padotībā.

Tādējādi atlīdzības reforma paredzēja atalgojuma pieaugumu visiem līmeņiem, jo valsts pārvaldē amatpersonas iekļautas vienotā hierarhiskā sistēmā, kurā viena amatpersona ir citas amatpersonas padotībā.

Ievērojot minēto, Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteikts, ka valsts institūcijas amatpersonām mēnešalgas apmēru nosaka tā, lai mēnešalga nepārsniegtu Ministru prezidentam noteikto mēnešalgu. Savukārt pašvaldības institūcijas darbiniekiem mēnešalga nedrīkst pārsniegt attiecīgās pašvaldības domes priekšsēdētājam noteikto maksimālo mēnešalgu.

Pārskatot hierarhiski visu varas atzaru atlīdzības sistēmu, kā arī ņemot vērā noteikto virzību uz konkurētspējīgas atlīdzības noteikšanu, kura salāgota ar atbildību un darba sniegumu, kā arī lai spētu piesaistīt pēc iespējas augsti kvalificētus vadītājus arī no privātā sektora, atlīdzības reforma paredz, ka tiešās valsts pārvaldes iestādēs, lai noteiktu mēnešalgu vadītājam, ņem vērā arī iestādes veidu, iestādē esošo amata vietu skaitu un iestādes gada administrējamo budžeta izdevumu apmēru. Savukārt, nosakot atalgojumu pašvaldību deputātiem, ņem vērā, vai tie ir ievēlēti galvaspilsētas domē, pilsētas domē, novada domē, kuras administratīvajā teritorijā iedzīvotāju skaits pārsniedz 20 000, vai novada domē, kuras administratīvajā teritorijā iedzīvotāju skaits nepārsniedz 20 000.

Papildus norādāms, ka atlīdzības reforma paredz, ka turpmāk amatpersonas ar tirgus koeficientu reizinātais mēnešalgas apmērs nedrīkstēs pārsniegt Ministru prezidenta mēnešalgu, kā arī amatpersonas mēnešalga kopā ar piemaksu nedrīkstēs pārsniegt Ministru prezidenta mēnešalgu.

MK, ņemot vērā aktuālo ekonomisko situāciju, sagatavotās makroekonomiskās prognozes un pieejamos resursus fiskālās telpas nodrošināšanai, ievērojot fiskālās disciplīnas likumā noteiktos fiskālos nosacījumus vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanai, saistībā ar atlīdzības izdevumiem ir nodrošinājis vairāku pasākumu ieviešanu, tostarp likumā "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam" 2023.gadam paredzēti līdzekļi 25,261 miljona eiro apmērā valsts tiešās pārvaldes iestādēm, lai nodrošinātu, ka no 2023.gada 1.aprīļa nodarbinātajiem mēnešalga nav zemāka par noteiktās mēnešalgu grupas intervāla minimumu.

Turpmāko gadu laikā ir plānots pakāpeniski palielināt atlīdzību nodarbināto grupām, kur pašlaik nepietiek līdzekļu, lai sasniegtu skalas viduspunktu, ņemot vērā, ka valsts un pašvaldību institūcijās nodarbinātajiem mēnešalgu maksimums tika noteikts, pieņemot Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu 2010.gadā.

Tāpat arī, tā kā saskaņā ar makroekonomiskām prognozēm un vēlāk Centrālās statistikas pārvaldes publiskotajiem datiem par 2022.gada patēriņa cenu indeksa un tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējās bruto darba samaksas pieauguma datiem Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums paredzētu, ka bāzes algas pieaugumam 2024.gadā būtu jābūt +12,4%, salīdzinot ar 2023.gadu, ko ietekmētu straujais inflācijas pieaugums un tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējās bruto darba samaksas pieaugums,

MK pirms likumprojekta "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam" otrā lasījuma iesniedza priekšlikumu papildināt likumprojektu ar jaunu pantu redakcijā, kas paredz "noteikt, ka gadījumā, ja, aprēķinot 2024. vai 2025.gada valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu bāzes mēnešalgu, finanšu un apdrošināšanas jomas bāzes mēnešalgu, elektronisko sakaru un enerģētikas nozares bāzes mēnešalgu vai ostas valdes priekšsēdētāja bāzes mēnešalgu, iegūst skaitli, kas ir lielāks par seši, tad kārtējā gada attiecīgo bāzes mēnešalgu indeksē ar skaitli seši".

Minētais regulējums par bāzes mēnešalgas pieauguma mazinošo mehānismu, izvēloties skaitli seši, noteikts, jo tas atbilda vidējam darba samaksas pieaugumam pēdējos gados.

Tādējādi, ja saglabājas lēns valsts kopējās ekonomiskās izaugsmes pieauguma temps, tad attiecīgi publiskajam sektoram, kurš ir tieši atkarīgs no privātā sektora un valsts kopējās izaugsmes, tiek ierobežots kopējais atlīdzības izaugsmes temps.

Tāpat secināms, ka iestādes primāri vērtējušas savā rīcībā esošos resursus, kuri varētu tikt novirzīti atlīdzības palielināšanai. Izdevumu pārskatīšana devusi iespēju atsevišķās iestādēs no 2023.gada 1.janvāra pārskatīt un palielināt atlīdzību nodarbinātajiem.

Vērtējot atlīdzības reformas sākuma periodā paveikto, secināms, ka laikposmā no 2022.gada 1.jūlija līdz 2022.gada 31.oktobrim mēnešalgas valsts tiešās pārvaldes iestādēs kopumā tika pārskatītas 31,43% no aizņemtajām amata vietām un vidējais pieauguma apmērs bija amplitūdā no 46,20 eiro līdz 981,16 eiro.

Atbilstoši iestāžu sniegtajiem datiem valsts tiešās pārvaldes iestādēs lielākajai daļai nodarbināto darba samaksa ir amplitūdā no 700 līdz 1500 eiro (bruto), savukārt darba samaksa virs 3000 eiro (bruto) noteikta 2800 nodarbināto.

Savukārt, analizējot Centrālās statistikas pārvaldes datus, secināms, ka arī pašvaldību darbiniekiem atsevišķās pašvaldībās ir bijis mēnešalgu pieaugums, tostarp pat 10-13% robežās.