Ko neteikt, kad esi kopā ar kādu, kurš resnāks par tevi

"Labi izskaties! Tu esi zaudējusi svaru?"

Doma laba – gribēji kādu laiku neredzētu paziņu uzmundrināt un paslavēt par zaudētajiem kilogramiem.

Tomēr vienlaicīgi tu pasaki arī to, ka agrāk viņa izskatījās slikti. Un ka tagad viņa izskatās labi tikai tāpēc, ka ir nedaudz mazāka.

Ēšanas traucējumu speciālisti un psihologi uzskata, ka otra cilvēka ķermeņa izmēru vai izmēra izmaiņas nekad nevajadzētu komentēt. Pirmkārt, tas vienkārši ir nepieklājīgi. Otrkārt, neviens nekad nevar būt drošs, kāpēc kāds cilvēks zaudē svaru. Ne vienmēr svara zaudējumam ir labs iemesls – dažreiz tā ir kāda nopietna slimība, ēšanas traucējumi vai nesen pārdzīvoti lieli triecieni.

Turklāt daudzi cilvēki, kuri diētu dēļ zaudē svaru, to atkal atgūst. Saņemot uzslavu par zaudēto svaru un labo izskatu, cilvēks saprot, kas notiks, ja viņš atkal pieņemsies svarā – viņš tātad uzreiz izskatīsies slikti. Šī apziņa var būt diezgan biedējoša.

"Tu neesi resna, tu esi skaista!"

Nu jā, draudzene pati uzprasījās uz šo komplimentu, ņerkstot par savu resnumu. Arī fakts. Tomēr atbilde "Tu neesi resna, tu esi skaista" nav kompliments.

Principā tu pateici, ka resni cilvēki nevar būt skaisti – tā teikt, vai nu – vai nu. Taču resnums un skaistums var pastāvēt vienā un tajā pašā ķermenī.

"Nerunā par sevi tik šausmīgi!"

Draugs sakreņķējies un saka: "Es esmu resns."

Tu, labu gribot, saki: "Tu neesi resns!" Šajā gadījumā draugs saprot, ka tu viņam melo, acīs skatoties, un ka tu nevēlies ar viņu apspriest to visu, jo situācija ir neglābjami šaušalīga.

Dažreiz uz resnā drauga gaudām par savu izskatu, taukiem un resnumu, tu, iespējams, aizrādi: "Nerunā par sevi tik šausmīgi!" Draugs saprot: nu jā, resnam būt ir šausmīgi. Viņš to pats, protams, zina ļoti labi, bet dzirdēt to no drauga – diez kas nav...

"Es šodien "čītošu"!"

Ja tu kopā ar savu korpulento (apaļīgo, resno – cilvēki attiecībā uz sevi visbiežāk lieto apzīmējumu "resns") draugu vai draudzeni esi kafejnīcā, tad paziņojums, ka šodien būs tā diena, kad tu "krāpsies" un ēdīsi to, ko parasti neēd, nav nekas jauks.

Faktiski tu paziņo, ka piekrīti idejai, ka pastāv viens, vispārēji pareizs ēšanas veids, un ir briesmīgi jākrāpjas, lai varētu ēst kaut ko, kas ir ārpus "pareizās ēšanas" plāna un atļautajiem produktiem. Tādējādi tu liec justies slikti visiem, kas ēd to, ko vēlas – viņiem jāsaprot, ka tas, ko viņi ēd, patiesībā ir kaut kas tik pretīgs un nosodāms, ko tik cēli un apgaroti (un tievi) cilvēki kā tu var ēst tikai "krāpšanās dienā".

Turklāt skaidrs arī, ka "krāpšanās diena" nozīmē, ka tev var būt tikai viena šāda diena – pretējā gadījumā tu paliksi resna (vai resns). Tas ir vēl viens atgādinājums citiem, cik nepareizi viņi ēd un cik nepareizi izskatās.

"Es būšu slikta un apēdīšu šo cepumu..."

Principā tu tikko pateici, ka tikai slikti cilvēki apēd ko lieku. Tu pateici, ka pastāv labie un sliktie ēdieni. Vēl vairāk – tu pateici, ka labie cilvēki ēd labos ēdienus, bet sliktie cilvēki – sliktos.

Tu to izdarīsi vienu dienu – kad koķeti atļausies būt "slikta" – bet tie, kas ir resni, acīmredzot ir "slikti" katru dienu. Vismaz tā viņiem vajadzētu justies, ne?

Taisnība – ir ēdieni, kas ir veselīgi, un ir ēdieni, kas nav tik veselīgi. Bet pārtikai nav morālas vērtības – ēdiens nevar būt labs vai slikts, un arī cilvēki, kas ēd konkrētus ēdienus un produktus, nevar būt labi vai slikti šī iemesla dēļ.

"Es jūtos resna."

Cik bieži esi dzirdējusi kādu sakām, ka viņi "jūtas resni"? Varbūt pati esi tā teikusi? Tā nav jauka lieta, ko teikt savas ne tik tievās draudzenes klātbūtnē.

Sāksim jau ar to, ka ķermeņa izmēri nav sajūta – tas ir fizikāls lielums. To nevar sajust. Protams, ir skaidrs, ko tu vēlējies pateikt – ka kaut kāda darbība vai garastāvoklis tev liek justies slikti. Citiem vārdiem sakot – resnai.

Faktiski, paziņojot draudzenei, ka jūties resna, tu paziņo, ka jūties slikti un tas ir tas pats, kas būt resnai. Tu jau lieliski saproti, ka neesi resna. Tev tikai gribējās izteikt savas sajūtas. Un kas gan var būt šausmīgāk kā justies resnai, vai ne? Tā tu saki – neiedomājoties, kā jūtas tie, kas patiešām ir resni.

Var jau, protams, teikt – resnie paši vainīgi, tagad citi vēl nevarēs teikt, ko domā? Protams, var. Bet, ja kādam sagādā prieku apzināti sabojāt cilvēkiem garastāvokli un sāpināt viņus, iespējams, viņam ir problēma, kas ir vēl nopietnāka par lieko svaru.