Demisionē Igaunijas valdība

Kallasa paziņoja, ka saskaņā ar konstitūciju pašreizējā Reformu partijas, sociāldemokrātu un nacionālkonservatīvās partijas "Tēvzeme" veidotā valdība atkāpjas.

Demisionējusī valdība turpinās pildīt savus pienākumus līdz jaunās valdības stāšanās amatā.

Kallasa tikusies ar prezidentu Alaru Karisu, kurš viņai kā vēlēšanās uzvarējušās partijas priekšsēdētājai piedāvājis veidot jauno valdību.

Pēc prezidenta teiktā, mēnesi ilgās sarunas par koalīcijas izveidi demonstrēja trīs politisko partiju kopīgo gribu valdīt kopā. "To man apstiprināja visas partijas, ar kurām es runāju. Šīm trim partijām parlamentā ir spēcīgs vairākums – 60 balsis. Tāpēc man nav vajadzīgas divas nedēļas, lai pieņemtu lēmumu. Turklāt uzskatu, ka jaunajai valdībai pēc iespējas ātrāk jāķeras pie darba, jo darāmā vēl ir daudz," sacīja Kariss.

"Par premjerministra kandidāti ieceļu parlamenta vēlēšanās uzvarējušās Reformu partijas priekšsēdētāju Kaju Kallasu un aicinu viņu uzstāties parlamentā ar ziņojumu par topošās valdības veidošanas pamatiem. Es ceru, ka parlaments piešķirs Kajai Kallasai pilnvaras izveidot valdību," paziņoja Kariss.

Prezidents otrdien tiksies ar Reformu partijas, "Igaunija 200" un sociāldemokrātu izvirzītajiem ministru kandidātiem. "Pēc šīm sanāksmēm es, cerams, ar mierīgu sirdi varēšu iecelt jaunu valdību," piebilda Kariss.

Jaunā Igaunijas valdošā koalīcija, kuru izveidojušas Reformu partija, partija "Igaunija 200" un Sociāldemokrātiskā partija, pirmdien parakstīja koalīcijas līgumu.

Koalīcijas līgums jau ir izpelnījies kritiku, jo tas ietver pasākumus, par kuriem netika paziņots vēlēšanu laikā, piemēram, būtisku nodokļu palielināšanu. Koalīcijas līgums paredz 2024.gadā palielināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) par diviem procentpunktiem no pašreizējiem pamata 20%. 2025.gadā par diviem procentpunktiem līdz 22% tiks palielināts iedzīvotāju un uzņēmumu ienākuma nodoklis, bet no 2024.gada 1.jūlija kā jauns nodoklis tiks ieviests motorizēto transportlīdzekļu nodoklis.

Jaunā valdība arī plāno no valsts enerģētikas grupas "Eesti Energia" atdalīt sadales tīklu kompāniju "Elektrilevi" un degslānekļa raktuves.

Citu plānu vidū ir laulības vienlīdzība, klimata politikas reformas, ciešāka sadarbība ar Baltijas un Ziemeļvalstīm, arī attiecībā uz atbalstu Ukrainai.

Tēriņi Igaunijas aizsardzībai četrus gadus būs 3% no IKP.

Reformu partijai valdībā būs septiņi amati.

Partijas līdere Kaja Kallasa arī turpmāk būs premjerministre, savus amatus saglabās arī aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs un sociālās aizsardzības ministre Signe Rīsalo.

Finanšu ministrs būs parlamenta deputāts Marts Verklaevs, kultūras ministre - parlamenta deputāte Heidi Purga, klimata ministrs - Kristens Mihals, kurš savulaik bijis ekonomikas un infrastruktūras ministrs, kā arī tieslietu ministrs, bet tieslietu ministrs - Kalle Lānets, kurš agrāk bijis aizsardzības ministrs un iekšlietu ministrs.

"Igaunija 200" priekšsēdētājs Lauri Husars kļūs par Rīgikogu spīkeru. Partijai būs trīs ministru amati. Ārlietu ministrs būs Marguss Cahkna, kurš savulaik bijis aizsardzības ministrs un sociālās aizsardzības ministrs, izglītības un zinātnes ministre būs partijas vicepriekšsēdētāja Kristīna Kallasa, bet ekonomikas un digitālo lietu ministrs - Tīts Rīsalo, kurš bija iepriekšējās Igaunijas prezidentes Kersti Kaljulaidas kancelejas vadītājs.

Arī Sociāldemokrātiskajai partijai būs trīs ministru amati. Partijas priekšsēdētājs Lauri Lēnemetss saglabās iekšlietu ministra posteni, par veselības ministri kļūs Rīna Sikuta, kas līdzšinējā valdībā ir ekonomikas un infrastruktūras ministre, savukārt līdzšinējais vides ministrs Madiss Kallass būs reģionālo un lauku lietu ministrs.

Jaunajā Igaunijas parlamentā, kas tika ievēlēts 5.martā, trim jaunās valdošās koalīcijas partijām kopā ir 60 no pavisam 101 mandāta. Reformu partijai ir 37 deputāti, "Igaunija 200" - 14 deputāti un sociāldemokrātiem - deviņi deputāti.

Igaunijas parlamenta jaunais sasaukums pirmdien sanāca uz pirmo sēdi.