Pateicoties siltajai ziemai, Krievijas draudi nosaldēt Rietumus izgāzās, tomēr Latvija no pieredzētā nav mācījusies.
Kā saka vairāki privātie energotirgotāji, atšķirībā no lietuviešiem un igauņiem, Latvijai nav kopējās energostratēģijas, kas kavē valsts attīstību un neļauj justies droši par to, ka gāzes un elektrības pietiks visiem.
Ja līdz Putina orku iebrukumam tā sauktais Eiropas "Zaļais kurss" iekustējās lēni, tad karš to restartēja. Energotirgus speciālisti nebaidās teikt, ka šobrīd esam liecinieki revolūcijai, ko var salīdzināt ar deviņdesmito gadu sākumu, kad no plānveida ekonomikas iesoļojām kapitālismā.
Zinātnieki un uzņēmēji aktīvi attīsta jaunus elektroenerģijas ieguves un uzglabāšanas veidus. Lielvalstis jau šobrīd cīnās par jaunajām tirgus nišām. Aktīvi tiek pētītas iespējas, piemēram, elektrību uzglabāt, pārvēršot to ūdeņradī.
Satversmes aizsardzības birojs, kam likumā noteikts uzdevums rūpēties arī par valsts ekonomiskās suverenitātes apdraudējumiem, savā pēdējā ziņojumā brīdina - ir augsta iespējamība, ka Krievija var pieņemt lēmumu pilnībā apturēt jebkādas energoresursu piegādes Eiropai, lai tās sodītu par atbalstu Ukrainai.
Šāds scenārijs visticamākais būs situācijā, kad Eiropas valstu energoresursu rezerves būs zemas un pastāvēs liels vietējais pieprasījums.