No kara atbalstīšanas līdz atkarībām. Kādēļ Latvijā personām atteikta pieeja valsts noslēpumam?

Lēmumu liegt personai pieeju valsts noslēpumam VDD 2022.gadā pieņēma 25 gadījumos. Salīdzinot ar 2021.gadu, kad pārbaudi neizturēja 12 personas, pērn negatīvs lēmums tika pieņemts vairāk nekā divas reizes biežāk. 22 gadījumos VDD personām atteica speciālās atļaujas izsniegšanu, savukārt trīs gadījumos - anulēja iepriekš izsniegtu speciālo atļauju.

Aizvadītajā gadā par pamatu speciālās atļaujas atteikumam vai anulēšanai kalpoja kontaktu uzturēšana ar riska personām Krievijā vai Baltkrievijā, atbalsta paušana Krievijas iebrukumam Ukrainā, iesaiste noziedzīgās darbībās un sistemātiski administratīvie pārkāpumi, dienesta stāvokļa izmantošana savtīgos nolūkos, darbam paredzēto datu bāzu izmantošana privātām vajadzībām, alkohola, azartspēļu vai citas atkarības, psihiskās veselības vai uzvedības traucējumi, nepatiesas informācijas sniegšana vai informācijas slēpšana no valsts drošības iestādes, kontakti ar noziedzīgās vides pārstāvjiem, aizdomīgi finanšu darījumi un neskaidras izcelsmes uzkrājumi.

Aizvadītajā gadā piecas personas, kurām VDD liedza pieeju valsts noslēpumu saturošai informācijai, izmantoja likumā noteiktās tiesības dienesta lēmumu apstrīdēt, vēršoties pie ģenerālprokurora. Viena no šīm personām arī ģenerālprokurora lēmumu pārsūdzēja Administratīvajā tiesā.

Savā pārskatā VDD arī analizējis šos gadījumus.

Pirmajā gadījumā VDD personai pieeju valsts noslēpumam liedza saistībā ar mēģinājumu prettiesiskā veidā ietekmēt kriminālprocesa virzību, par ko personai bija piemērots disciplinārsods.

Par saņemto disciplinārsodu un citām izmaiņām aptaujas lapā norādītajos datos persona valsts drošības iestādi nebija informējusi. Tāpat persona dienesta vajadzībām piešķirtās datu bāzes bija izmantojusi, lai iegūtu informāciju mērķiem, kas nav saistīti ar dienesta pienākumu veikšanu. VDD arī konstatēja, ka persona vairākkārt bija sniegusi nepatiesu un sagrozītu informāciju, kā arī slēpusi informāciju nolūkā maldināt valsts drošības iestādi.

Otrā gadījumā VDD personai liedza pieeju valsts noslēpumam, jo persona publiskajā vidē pauda atbalstu Krievijas iebrukumam Ukrainā, pastāvīgi patērēja Krievijas propagandas resursu saturu, kā arī bija piedalījusies tā dēvētās "Uzvaras dienas" svinībās pie nu jau demontētā, PSRS īstenoto Latvijas okupāciju slavinošā objekta Pārdaugavā.

Tāpat dienests konstatēja, ka persona regulāri apmeklē Krieviju un uztur kontaktus ar personām Krievijā, starp kurām ir ar agresorvalsts militārām struktūrām saistīti indivīdi. Papildus iepriekš minētajam persona nebija informējusi par izmaiņām aptaujas lapā norādītajos datos.

VDD pārbaudes gaitā iegūtais informācijas kopums liecināja par personas simpātijām pret agresorvalsti Krieviju un nelojalitāti Latvijas valstij.

Trešajā gadījumā VDD personai atteica speciālās atļaujas izsniegšanu saistībā ar regulāriem kontaktiem ar personu Krievijā, kā arī iespējamu iesaisti noziedzīgās darbībās - tabakas izstrādājumu bez akcīzes marķējuma realizācijā. VDD pārbaudes gaitā konstatēja personas saņemtus neskaidras izcelsmes ienākumus no citām privātpersonām vairāku tūkstošu eiro apmērā.

Tāpat persona darbavietas datu bāzēs nesaistīti ar dienesta pienākumu pildīšanu bija nelikumīgi ieguvusi informāciju par citām personām. Šī persona sistemātiski bija pārkāpusi dažādus normatīvos aktus. Persona arī vairākkārt nebija ziņojusi valsts drošības iestādei par izmaiņām aptaujas lapā norādītajos datos.

VDD pārbaudes gaitā iegūtā informācija kopumā veidoja neuzticamas un negodprātīgas personas profilu, uz kuras gatavību un spēju nosargāt valsts noslēpumu saturošu informāciju nevar paļauties.

Personai speciālā atļauja bija izsniegta uz saīsinātu termiņu, jo VDD pārbaudes gaitā jau iepriekš personas darbībās konstatēja iespējamus riskus. Ģenerālprokurors arī šajā gadījumā VDD lēmumu liegt personai pieeju valsts noslēpumam atstāja negrozītu.

Ceturtajā gadījumā, līdzīgi kā trešajā, personai speciālā atļauja iepriekš bija izsniegta uz saīsinātu termiņu. Šoreiz VDD pārbaudes gaitā iegūtā informācija vairs nebija savienojama ar tiesībām piekļūt valsts noslēpumam.

Regulāri braucieni uz Krieviju, kontaktēšanās ar personām no noziedzīgajām aprindām, iespējama iesaiste noziedzīgās darbībās, neskaidri finanšu darījumi, nedeklarēti dāvinājumi, sistemātiska tiesību normu un morāles principu neievērošana, neziņošana par izmaiņām aptaujas lapā norādītajos datos - tie bija iemesli, kuru dēļ personai atkārtota speciālās atļaujas izsniegšana tika atteikta.

Piektajā gadījumā personai pieeja valsts noslēpumam tika liegta saistībā ar regulāriem braucieniem uz Baltkrieviju, klasificētas informācijas uzglabāšanas un aprites noteikumu pārkāpumiem, neskaidras izcelsmes ienākumiem un uzkrājumiem, neziņošanu par izmaiņām aptaujas lapā, kā arī nepatiesas informācijas sniegšanu valsts drošības iestādei.