Visos LVM reģionos meža ceļa posmi ir applūduši vai bojāti

LVM ziņo, ka, ceļoties ūdens līmenim Aiviekstes un Pededzes upēs, īpaši plaši LVM Ziemeļlatgales reģionā applūdis Jaunpededzes ceļš Balvu iecirknī, kas uzbūvēts 2020. gadā.

Tāpat sarežģīta situācija izveidojusies LVM Ziemeļlatgales reģiona Žīguru iecirknī uz meža autoceļa "Vārupes ceļš", kur jau pirms sešiem gadiem lielā ūdens apjoma dēļ tika izskalots 50-60 metrus garš ceļa posms.

"Lai arī iepriekšējos gados šo ceļa posmu labojām, lielais ūdens daudzums šī gada marta beigās ceļam nodarīja acīmredzamus bojājumus.

Iepriekšējo remontdarbu laikā tika uzlabota ceļa konstrukcija, kas savukārt pasargāja ceļu no lielākiem bojājumiem šogad, tāpēc jāatjauno būs tikai grants segums," atzīmē LVM Latgales reģiona meža infrastruktūras vadītājs Māris Matisāns.

Viņš arī norāda, ka līdzīga situācija Žīguru iecirknī izveidojusies arī uz "Rākovas ceļa".

Vienlaikus uzņēmumā norāda, ka LVM Vidzemes reģionā vislielākās bažas radīja ūdens līmeņa celšanās Gaujā un Pededzē.

LVM skaidro, ka meliorācijas objekta "Dzērbene" galvenā noteka, Dzestrenes upe, ikdienā ir aptuveni piecus metrus plata regulēta ūdenstece un pirms ietekas Gaujā šopavasar tā veido uzpludinājumu apmēram 30 hektāru platībā, kas draud pārskalot valsts autoceļu.

Savukārt Pededzes upe Vidzemes reģionā šopavasar ir appludinājusi vairākus meža autoceļus - "Tēvabirži-Pekles", "Vecais Mezīšu ceļš", "Jaunais Mezīšu ceļš", "Ozolu ceļš" un "Pekles atzars".

Arī pie austrumu robežas esošo Vorožas upi nākas vērot katrā lielūdens periodā, informē LVM, atzīmējot, ka šogad Voroža pārskaloja "Bērziņu ceļu".

"Ūdens plūsma appludinātajos ceļos nebija strauja, līdz ar to lielākie remontdarbi būs nepieciešami pārskalotajā "Bērziņu ceļā", kur izskalojuma likvidēšanai būs nepieciešami apmēram 40 kubikmetri grunts, 30 kubikmetri smilts un 20 kubikmetri grants. Pārējos ceļos remonti būs mazāki. Saskaitot visus pārējos applūdušos ceļus, remontiem vajadzētu pietikt ar 100 kubikmetriem grants," norāda LVM Vidzemes reģiona meža infrastruktūras vadītājs Jānis Upens.

LVM arī informē, ka LVM Zemgales reģionā ir līdzīgi applūduši vai izskaloti ceļi, tostarp, "Lāču ceļš" un "Ūdru ceļš". Savukārt LVM Ziemeļkurzemes reģionā sniega kušanas un lielo nokrišņu daudzuma dēļ tika izskalota ceļa klātne un segums "Vilku ceļā".

Kā norāda uzņēmumā, apsekojot meža ceļus, īpaša uzmanība tiek pievērsta caurteku stāvoklim un tam, lai caurtekas neaizsprostotos un netiktu izskaloti un pārrauti meža autoceļi.

Vienlaikus LVM aicina autovadītājus pa meža autoceļiem pārvietoties uzmanīgi un ziņot par novērotajiem bojājumiem meža infrastruktūras objektos.

LVM apgrozījums 2022. gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 566,577 miljoni eiro, kas ir par 39,8% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pirms nodokļu nomaksas palielinājās divas reizes - līdz 258,485 miljoniem eiro.

LVM vienīgais īpašnieks ir valsts, bet akciju turētāja ir Zemkopības ministrija.