:format(webp)/nginx/o/2023/04/05/15240336t1hf9cd.jpg)
Daudzi viņu pazīst kā grupas "Labvēlīgais tips" dalībnieku, bet patiesībā Normunds Jakušonoks koncertu var sniegt arī viens pats, jo ir "cilvēks orķestris". Biežs viesis viņš ir arī sociālās aprūpes centros, kur ikreiz rodas viela pārdomām par līdzcilvēku un arī paša gaitām.
Kā intervijā žurnālam "Patiesā Dzīve" saka Normunds, uz pansionātu viņš iesaka aizbraukt katram: "Ja nākas dzirdēt, kā cilvēki gaužas un kunkst par sīkumiem, tad tur redzu, kā seniori māk priecāties par dzīvi. To vārdiem nevar aprakstīt, tas jāredz, jājūt, jāaprunājas."
Pandēmijas laiks un ierobežojumi Jakušonokam labu laiku liedza darīt to, ar ko viņš visu mūžu pelnījis sev iztiku. "Man - cilvēkam, kuram nav nekādu iekrājumu, bija vai nu jāieķīlā uz kredīta pirktais dzīvoklis, vai jānes uz lombardu instrumenti.
Paldies dievam, pusgadu padzīvoju uz mammas pensijas, jo nebija citas izejas.
Tagad braucu ar savu muzikālo izrādi pa kultūras namiem, varētu teikt, ka eju Baibas Sipenieces-Gavares pēdās. Iesāku tūri jau pandēmijas laikā, kad uzstājos ģimenes viesībās viens pats ar akordeonu. Pietika ar vienu sludinājumu feisbukā, lai mana dzīve apgrieztos kājām gaisā; brīvu dienu vairs nebija." Tagad Jakušonokam darba atkal netrūkst.
Vairāk lasi žurnāla "Patiesā Dzīve" jaunākajā numurā!
/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)