Šodienas redaktors:
Pauls Jānis Siksnis
Iesūti ziņu!

Pērn Latvijā notiesātie spiegi, iespējams, ilgstoši sadarbojās ar Krieviju un Baltkrieviju

Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls. Foto: urbans/Shutterstock

2022. gadā Latvijā notiesātie spiegi ar Krievijas un Baltkrieviju varētu būt sadarbojušies jau daudzus gadus. Turklāt vienā no gadījumiem spiegotājs bija ierīkojis slēptuves diversijām nepieciešamo priekšmetu glabāšanai, norāda Valsts drošības dienesta (VDD) pagājušā gada darbības pārskats.

Aizvadītajā gadā specdienestu darba rezultātā četras personas tika atzītas par vainīgām pret Latvijas valsts drošību vērstās darbībās. Ņemot vērā, ka lietas skatītas slēgtās sēdēs, prokuratūra plašākās apsūdzību detaļās, tostarp, par apsūdzēto personībām līdz šim nav sniegusi, taču VDD savā pārskatā ir sniegusi detalizētāku ieskatu šajās lietās.

Vienā no gadījumiem 67 gadus vecais Latvijas pilsonis "Andris B.", kura pilnais vārds, kā zināms aģentūrai LETA, ir Andris Birzgalis, nodarbojās ar biznesa konsultācijām, kas viņam ļāva attīstīt kontaktus ar dzelzceļa, ostu un pašvaldību pārstāvjiem.

Viņš spiegojis Krievijas Ģenerālštāba galvenās pārvaldes (GRU) labā, lai gan aizdomas esot par sadarbību kopš pagājušā gadsimta 80. gadiem, kad viņš dienēja PSRS bruņotajos spēkos.

Seniors aizturēts 2021. gada 3. septembrī.

Vīrietis izmantoja profesionālajā darbībā iegūto kontaktpersonu loku, lai iegūtu un GRU nodotu izlūkziņas par Nacionālo bruņoto spēku kaujas spējām, resursiem, procedūrām, plāniem un mācībām, aizsardzības sistēmas iepirkumiem, NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas aktivitātēm Latvijas teritorijā.

VDD izmeklēšanas gaitā noskaidroja, ka Andris B. regulāri uzturēja konspirētus kontaktus ar GRU virsnieku (kuratoru), kura uzdevumā mērķtiecīgi vāca, apkopoja, analizēja un sistematizēja informāciju.

Vīrieša darbība tika koordinēta, viņam ierodoties ikgadējās vizītēs Krievijā.

2022. gada 23. martā tiesa personai par spiegošanu Krievijas labā piesprieda piecu gadu cietumsodu. Persona pilnībā atzina savu vainu, un spriedums ir stājies spēkā.

Šis gadījums liecina, ka PSRS laikā savervēto aģentūru GRU turpina izmantot joprojām, vērtē VDD.

Īpaši tas attiecas uz gadījumiem, kad aģents ir sasniedzis profesionāļa statusu un ieguvis plašu kontaktpersonu loku stratēģiski nozīmīgās nozarēs.

Tāpat Krievijas militārais izlūkdienests ir ieinteresēts sadarbībā ar personām, kuras ir saistītas ar loģistikas sektoru, kam ir nozīmīga loma NATO pārvadājumu nodrošināšanā.

Citā gadījumā 56 gadus vecais Latvijas nepilsonis "Valentīns F.", kura pilnais vārds, kā zināms aģentūrai LETA, ir Valentīns Frolovs, vadījis būvniecības biznesu Krievijā, bet Latvijā strādāja IT jomas uzņēmumā.

Vīrietis spiegoja Krievijas GRU labā un savulaik dienējis padomju speciālo uzdevumu vienībā.

Vīrieti aizturēja 2021. gada 21. oktobrī.

Likumsargiem bija aizdomas par viņa sadarbību ar Krievijas specdienestiem kopš 1991. gada. Persona vāca un Krievijas militārajam izlūkdienestam nodeva ziņas par NATO spēku ierašanos un izvietojumu Baltijas valstīs, militārajai loģistikai izmantotām lidostām, stratēģiski nozīmīgiem objektiem Latvijas teritorijā, Latvijas aizsardzības spēju un zinātnes nozares attīstību, kā arī aktuālajiem iekšpolitiskajiem procesiem.

VDD izmeklēšanas gaitā iegūtais pierādījumu kopums apliecinājis, ka persona ilgstoši un regulāri pildīja Krievijas GRU uzdevumus.

Persona ar savu kuratoru tikās Krievijā, savukārt pārējā laikā uzturēja konspiratīvu saziņu. Personai noderēja dienestā padomju armijā gūtās sakarnieka iemaņas, piemēram, prasme pieņemt šifrētus ziņojumus ar radiouztvērēju.

2022. gada 17. maijā tiesa personai par spiegošanu Krievijas labā piesprieda piecu gadu cietumsodu. Persona pirmās instances tiesas spriedumu ir pārsūdzējusi.

Šis gadījums liecina, ka personas, kuras padomju laikā dienējušas "Specnaz", Gaisa desanta karaspēkā vai jūras kājniekos, ir sevišķi parocīgi GRU vervēšanas mērķi. Šādām personām jau ir specifiskas zināšanas un iemaņas, kas var noderēt izlūkošanā, vērtē VDD.

Citā gadījumā 45 gadus vecais Latvijas nepilsonis Ruslans T. vadīja uzņēmumu, kas nodarbojās ar automobiļu apkopi un remontu. Vīrietis sniedza atbalstu Krievijas GRU, veidojot un uzturot izlūkdienestam diversiju atbalsta pozīcijas, bet ar Krievijas izlūkdienestu sadarbojies vismaz kopš 2010. gada.

Vīrieti aizturēja 2021. gada 3. novembrī.

Izmeklēšanā noskaidrots, ka Krievijas militārais izlūkdienests personai bija devis uzdevumus uzturēt konspiratīvās telpas, izveidot slēptuves diversiju vajadzībām, veikt operatīvās situācijas izzināšanu konspiratīvo telpu apvidū, sekot izmaiņām likumos, kas saistīti ar ārzemju pilsoņu vizītēm Latvijā un dzīvojamo platību izīrēšanas iespējām.

VDD noskaidroja, ka persona tika savervēta Krievijas apmeklējuma laikā, lai Krievijas militārajam izlūkdienestam veidotu atbalsta pozīcijas potenciālu diversiju īstenošanai Latvijas teritorijā militāra konflikta gadījumā. Persona kādā nomaļā vietā bija ierīkojusi slēptuves diversijām nepieciešamo priekšmetu glabāšanai, informējot GRU pārstāvi par to atrašanās vietas koordinātēm.

Ruslans T. tika apsūdzēts par darbību nolūkā palīdzēt ārvalsts specdienestam vērsties pret Latvijas valsts drošību. Persona tika atzīta par vainīgu noziedzīgajā nodarījumā, un 2022. gada 4. janvārī prokuratūra tai piemēroja naudassodu 15 000 eiro apmērā.

Šis gadījums liecina, ka ne mazāk nozīmīga par izlūkziņu iegūšanu Krievijas izlūkošanas un drošības dienestiem ir atbalsta aģentūra, kura spēj nodrošināt šādas intereses: uzturēt konspiratīvas telpas, nodrošināt saziņas kanālus un kalpot par kurjeriem, atzīmē VDD.

Ukrainas pieredze parāda, ka kara apstākļos atbalsta aģentūrai pat var būt lielāka destruktīva ietekme uz valsts drošību nekā iegūstošajai aģentūrai.

GRU interesē ne tikai personas ar militāru pagātni vai specifiskām zināšanām. Šajā gadījumā svarīgāka bija gatavība sadarboties.

Pārskatā arī minēts kāds 33 gadus vecais Andrejs M., kurš ir Baltkrievijas pilsonis bez pastāvīgas uzturēšanās vietas Latvijā.

Šis angļu valodas privātskolotājs spiegojis Baltkrievijas militārā izlūkdienesta interesēs un ar Baltkrievijas izlūkdienestu sadarbojies vismaz kopš 2013. gada.

Vīrieti aizturēja 2022. gada 15. februārī. Persona, izmantojot tūrisma vīzu, regulāri ieceļoja Latvijā, lai Baltkrievijas militārā izlūkdienesta uzdevumā iegūtu izlūkinformāciju par Latvijas aizsardzības sistēmas objektiem, kritiskās infrastruktūras objektiem un stratēģiski nozīmīgiem civilās infrastruktūras objektiem.

Baltkrievijas pilsonis Latvijas apmeklējumu laikā ikreiz slēpti filmēja un fotografēja vismaz vienu valsts un sabiedrības funkcionēšanai nozīmīgu objektu, piemēram, NBS objektu, dzelzceļa, elektroenerģijas un gāzes infrastruktūru, lidostu, ostu, satiksmes mezglus. VDD izmeklēšanas gaitā konstatēja 17 šādas epizodes. Iegūtos videoierakstus un fotoattēlus persona nodeva Baltkrievijas militārajam izlūkdienestam.

VDD sadarbībā ar Militārās izlūkošanas un drošības dienestu aizvadītā gada sākumā Andreju M. aizturēja pie NBS Ādažu militārās bāzes, par kuru tam bija nolūks iegūt izlūkinformāciju.

Tiesa 2022. gada 28. oktobrī atzina personu par vainīgu spiegošanā Baltkrievijas militārā izlūkdienesta uzdevumā, piespriežot astoņu gadu cietumsodu un probācijas uzraudzību uz trīs gadiem. Persona atrodas apcietinājumā, bet pirmās instances tiesas spriedumu ir pārsūdzējusi.

VDD atzīmē, ka šis gadījums liecina, ka iespējami detalizēta izlūkinformācija par militāriem objektiem, kritisko infrastruktūru un būtiskiem civilās infrastruktūras objektiem Krievijai un tās ietekmes zonā esošajai Baltkrievijai ir noderīga militāru operāciju plānošanai iespējama konflikta gadījumā ar Latviju vai NATO. Šādu informāciju naidīgās valstis var izmantot sabotāžas aktu un diversiju plānošanai un īstenošanai nolūkā vājināt Latvijas kā NATO dalībvalsts noturību un aizsardzības spējas.

Personām, kurām ārvalstu izlūkdienestu uzdevumā nepieciešams fiksēt noteiktus objektus fotoattēlos un videoierakstos, ērts piesegs ir tūrisms. Tāpat šis gadījums apliecina, ka kritiskās infrastruktūras objektu darbiniekiem jāpievērš īpaša uzmanība aizdomīgām aktivitātēm kritiskās infrastruktūras objektu tuvumā, informējot par tām VDD.

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu