VIDEO ⟩ Pieaugušā vecumā meita atrod savu īsto tēvu. Ne likums, ne tiesa neļauj nostiprināt radniecību

Video: Raidījuma "Nekā personīga" sižets

Joprojām ir spēkā Civillikumā noteiktā norma - "bērns pats var apstrīdēt paternitātes pieņēmumu divu gadu laikā pēc pilngadības sasniegšanas". Tas nozīmē, ka pēc 20 gadu sasniegšanas šādas iespējas Latvijā nevienam nav.

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins, reaģējot uz situāciju, februārī komisijas sēdē uzaicinājis tiesnešus, juristus un ekspertus, kuri vienbalsīgi piekrituši, ka šī Civillikuma norma būtu jāmaina.

"Ja abas puses, gan bioloģiskais tēvs, gan bērns, vēlas, lai juridiski viss būtu sakārtots, kāpēc valstij jāpilda kaut kāda loma, kas tieši tad viņam liedz to darīt? Kam no tā būs labums? Es neredzu pamata valstij traucēt cilvēkiem rīkoties," saka Judins. "Problēma ir tā, ka dažiem cilvēkiem tad ar esošo regulējumu faktiski bija liegta tāda iespēja. Jau ir 25, uzzina un ko darīt ar šo informāciju? Nu vienkārši var zināt."

Tieslietu ministrija sagatavojusi grozījumus Civillikumā un bija plānojusi tos iesniegt līdzās izmaiņām, kas skar Bāriņtiesu statusu. Saeimā tie tika gatavoti pirmajam lasījumam.

Bet juridisku procedūru dēļ šis plāns visticamāk neizdosies, jo komisija tos šonedēļ noraidīja.

Saeimas kārtības rullis nosaka, ka citus priekšlikumus ministrija varētu sniegt tikai uz otro lasījumu. Šobrīd Tieslietu ministrijas amatpersonas sola, ka mēģināšot atrast citu plānu kā izmaiņas deputātiem nodot balsošanai.

Elīna un citas sievietes, kas nonākušas līdzīgā situācija uzskata, ka divi gadi ir pārāk īss laiks, lai izšķirtos - pieņemt jaunatrastos vecākus vai nē. Šāds solis ne visiem ir viegls un prasa daudz pārdomu.