Astronomi atklāj vienu no lielākajiem zināmajiem melnajiem caurumiem

Astronomiem to izdevās pamanīt, pateicoties melnā cauruma izraisītajam gigantiskajam gaismas izliekumam.

Tas ir teju tik liels, cik pēc zinātnieku domām tie maksimāli var būt lieli. Taču tas var arī būt viens no daudzajiem gigantiskajiem melnajiem caurumiem, kurus astronomi var atrast kosmosā, izmantojot šo metodi.

Einšteina Vispārējā relativitātes teorija vēsta par to, kā masīvi objekti izliec laiktelpu. Einšteins skaidroja, ka gravitāciju nerada kāds neredzams spēks, bet tā ir vienkārši matērijas un enerģijas ietekmēta laiktelpas izliekšanās mūsu pieredzē.

Piemēram, gaismai virzoties caur šo izliekto reģionu kosmosā, tā izliecas pati, radot tādu kā gaismas arku jeb Einšteina gredzenu. Astronomi šo efektu, ko viņi dēvē par gravitācijas lēcošanu, var izmantot, lai atklātu blāvus objektus, kas citādi nav ieraugāmi.

Kad astronomi pamanīja ap neaktīvo melno caurumu izliekto gaismu, viņi izmantoja informāciju par to, kā melnais caurums gaismu izliecis, un aplēsa tā izmēru, ko izdarīt palīdzēja Habla kosmiskais teleskops un superdators "DiRAC COSMA8".

Atklājās, ka melnais caurums bija 30 miljardus reižu masīvāks par mūsu Sauli, aptuveni 8000 reižu lielāks par melno caurumu, kas atrodas Piena Ceļa galaktikas vidū. Visu laiku lielākais zināmais melnais caurums ir "TON 618", kas ir 40 miljardus reižu masīvāks par Sauli.

Tādā veidā pētot melnos caurumus, zinātnieki var labāk saprast, kā šie kosmosa giganti izaug tik lieli, kā arī to, kā tie ietekmē visuma evolūciju.