Stingrāki OCTA nosacījumi un jaunā medību sezona. No 1. aprīļa stājas spēkā vairākas būtiskas izmaiņas

Paplašinās valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu klāstu

No šodienas valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu klāstā tiek iekļauta laparoskopiska miomektomija, medicīniskais papilduzturs jeb speciālā pārtika un jauni skrīningi jaundzimušajiem.

Tāpat no 1. oktobra būs pieejams mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojums pacienta dzīvesvietā.

VM informē, ka saistībā ar paliatīvo aprūpi pacienta dzīvesvietā tika īstenots pilotprojekts Liepājā un Dienvidkurzemes novadā, un pēc tā rezultātiem secināts, ka šāda veida aprūpi nepieciešams apmaksāt no valsts budžeta.

Tā kā ārstniecības iestādes pakalpojumu sniegšanai Nacionālais veselības dienests izvēlēsies pakalpojumu sniedzēju atlases procedūrā, ir nepieciešams laiks, tāpēc noteikts pārejas periods pakalpojuma ieviešanai - 2023. gada 1. oktobris.

Noteikumu projekts paredz no valsts budžeta līdzekļiem apmaksāt ne tikai enterāli un parenterāli ievadāmus barošanas maisījumus, bet arī medicīnisko papilduzturu.

Paredzēts, ka medicīniskais papilduzturs jeb speciālā pārtika pieaugušajiem no valsts budžeta līdzekļiem tiks kompensēts Nacionālā veselības dienesta centralizētā iepirkumā, savukārt bērniem to nodrošinās Bērnu klīniskā universitātes slimnīca.

VM skaidro, ka jaunus veselības aprūpes pakalpojumus pacientiem iespējams apmaksāt pēc finansējuma piešķiršanas prioritārajiem pasākumiem veselības nozarei. Veselības nozares budžets kopumā 2023. gadā sasniedz 1,6 miljardus eiro, tajā skaitā 85,8 miljoni eiro piešķirti papildus, ko pamatā plānots novirzīt onkoloģijas pacientiem, bērniem un ārstniecības personu atalgojumam.

Rīgā slēgs satiksmi Lāčplēša ielas posmā pie dzelzceļa

Saistībā ar ceļu satiksmes tehnisko līdzekļu uzstādīšanu būvdarbu veikšanai Lāčplēša ielā un Satekles ielā sestdien no plkst.8 līdz 20 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme Lāčplēša ielas posmā no Satekles ielas līdz Kalupes ielai.

Tāpat minētajā laika periodā ierobežos transportlīdzekļu satiksmi Satekles ielā pirms Satekles ielas un Lāčplēša ielas krustojuma virzienā uz pilsētas centru un Lāčplēša ielā pirms Satekles ielas un Lāčplēša ielas krustojuma virzienā no pilsētas centra.

Par darbu veikšanu atbildīgajai pilnsabiedrības "Bererix" uzdots nodrošināt ceļa zīmju izvietošanu, iedzīvotāju un uzņēmumu, kuri atrodas minētajā ielas posmā, transportlīdzekļu piebraukšanu pie dzīvesvietas vai uzņēmuma, kā arī operatīvā un sabiedriskā transporta satiksmi.

Mizgrauža bojājumu ierobežošanai egļu mežaudzēs 230 pagastos izsludināta ārkārtējā situācija

Egļu astoņzobu mizgrauža bojājumu ierobežošanai egļu mežaudzēs 230 pagastos līdz 30.jūnijam izslidināta ārkārtējā situācija.

Ministrijā skaidro, ka šajā laika posmā noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi un aizsardzības pasākumi vērtīgajās egļu mežaudzēs un to aizsardzības zonās, kas identificēti sadarbībā ar Valsts meža dienesta (VMD) un Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" ekspertiem un citiem iesaistītajiem.

Ārkārtējās situācijas teritorijā ir noteikta A aizsardzības zona, kurā ietilpst vērtīgā egļu mežaudze, B aizsardzības zona, kurā ietilpst skujkoku mežaudzes 100 metru attālumā no vērtīgās egļu mežaudzes ārējās robežas, un C aizsardzības zona, kurā ietilpst egļu mežaudzes 101-500 metru attālumā no vērtīgās egļu mežaudzes.

A un B aizsardzības zonā ir aizliegta koku ciršana, bet C aizsardzības zonā ir aizliegta koku ciršana kopšanas un izlases cirtē, kailcirtē un rekonstruktīvā cirtē platībā, kas mazāka par 0,8 hektāriem.

Ministrijā skaidro, ka koku ciršanas ierobežojumi vērtīgo egļu mežaudžu tuvumā noteikti, lai terpēni nepievilinātu mizgrauzi un mežaudzes būtu aizsargātas.

Vienlaikus mizgraužu bojājumu ierobežošanai ir noteikti aizsardzības pasākumi visās aizsardzības zonās, kas nosaka, ka, saņemot VMD sanitāro atzinumu, atļauts cirst mizgrauža svaigi invadētus kokus sanitārajā vienlaidu cirtē, ja šīs platības atbilst noteiktajiem kritērijiem.

Tāpat piemērotos skujkoku izcirtumos jāizvieto feromonu slazdi, kuru ekspluatāciju valsts īpašumā esošajā mežā un Rīgas pašvaldības īpašumā esošajā mežā nodrošina meža apsaimniekotājs, bet citos mežos - VMD.

ZM arī norāda, ka, lai nodrošinātu nekavējošu pasākumu izpildi ārkārtējās situācijas laikā, VMD apliecinājumu koku ciršanai sanitārajā vienlaidu cirtē izsniegs piecu darba dienu laikā no iesnieguma saņemšanas, un apliecinājuma derīguma termiņš ir divi mēneši no lēmuma pieņemšanas dienas.

Savukārt, ja meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir spēkā esošs apliecinājums koku ciršanai kādā no aizsardzības zonām un koku ciršana atbilstoši rīkojumam ir aizliegta, VMD 10 dienu laikā no ārkārtējās situācijas stāšanās spēkā izdos lēmumu par apliecinājuma koku ciršanai darbības apturēšanu uz ārkārtējās situācijas laiku.

Tāpat ZM informē, ka īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai tās funkcionālajā zonā, kura ietilpst A, B un C aizsardzības zonā un, kurā ir atļauta sanitārā cirte atbilstoši VMD sanitārajam atzinumam, mizgraužu svaigi invadētās egles atļauts cirst sanitārajā vienlaidu cirtē, saglabājot visus augtspējīgos citu koku sugu kokus.

VMD apliecinājumu koku ciršanai izsniegs pēc Dabas aizsardzības pārvaldes pozitīva atzinuma saņemšanas.

Savukārt, iesniedzot iesniegumu apliecinājuma saņemšanai koku ciršanai sanitārajā vienlaidu cirtē Gaujas nacionālajā parkā un Ķemeru nacionālajā parkā, nav jāsniedz informācija par dabā iezīmētajiem izcērtamajiem kokiem.

No šodienas būs stingrāki nosacījumi OCTA noformēšanai

No šodienas būs stingrāki nosacījumi obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas (OCTA) noformēšanai, informē Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) pārstāvji.

LTAB dati liecina, ka patlaban Latvijā ir gandrīz 50 000 transportlīdzekļu, kas noņemti no uzskaites atsavināšanai Latvijā, bet nav atsavināti vai nodoti tirdzniecībai likumā noteikto piecu dienu laikā.

LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins norāda, ka, sākot ar šī gada 1. aprīli, šo transportlīdzekļu īpašniekiem, neatjaunojot spēkratu uzskaitē, vairs nebūs iespējams noformēt OCTA polisi.

Likums paredz, ka, ja transportlīdzeklis noņemts no uzskaites atsavināšanai Latvijā, bet nav pārdots vai nodots pārdošanā autoveikalā un kopš tā brīža ir pagājušas vairāk nekā piecas dienas, spēkrata īpašniekam vispirms tas jāatjauno uzskaitē. Tikai pēc šīs darbības veikšanas var iegādāties OCTA polisi un piedalīties ceļu satiksmē.

Savukārt, ja transportlīdzeklis noņemts no uzskaites izvešanai no Latvijas, bet nav reģistrēts citā valstī un kopš tā brīža ir pagājušas vairāk nekā 30 dienas, transportlīdzekļa īpašniekam pirms OCTA polises iegādes, vispirms jāatjauno tā reģistrācija Latvijā.

Abāšins skaidro, ka diemžēl pēdējā laikā nākas saskarties ar aizvien pieaugošu tendenci, kad transportlīdzekļa īpašnieki neuzmanības vai apzinātas ļaunprātības dēļ, neveic likumā paredzētās transportlīdzekļa reģistrācijas vai pārreģistrācijas darbības pilnā apmērā.

Šādos gadījumos transportlīdzekļa īpašniekam vairs nebūs iespējams iegādāties OCTA polisi, turklāt var rasties situācija, ka par ceļu satiksmes negadījumā nodarītajiem zaudējumiem var nākties atbildēt personai, kas joprojām ir tā iepriekšējais īpašnieks.

Lai stingrāk kontrolētu iespēju izsniegt OCTA polises uz transportlīdzekļiem ar neskaidru statusu attiecībā uz piederību Latvijā, no 1. aprīļa tiks veiktas izmaiņas OCTA informācijas sistēmā un pie apdrošinātājiem vairs nebūs iespēju nopirkt OCTA polisi transportlīdzekļu īpašniekiem, kas noņēmuši spēkratu no uzskaites atsavināšanai Latvijā vai izvešanai no tās, bet likumā noteikto dienu laikā nav to izdarījuši un nav atjaunojuši to uzskaitē.

Latvijā OCTA sistēma tika ieviesta 1997.gadā. Tiesības veikt OCTA apdrošināšanu Latvijā ir "Balta", "Baltijas apdrošināšanas nams", "BTA Baltic Insurance Company", "Compensa Vienna Insurance Group" Latvijas filiālei, "Ergo Insurance" Latvijas filiālei, "Gjensidige" Latvijas filiālei, "If P&C Insurance" Latvijas filiālei, "Swedbank P&C Insurance" Latvijas filiālei un "Balcia Insurance".

Turpmāk no vardarbības cietušie bērni varēs saņemt divreiz vairāk psihologu konsultācijas

Turpmāk no vardarbības cietušie bērni varēs saņemt divreiz vairāk psihologu konsultācijas, paredz Labklājības ministrijas (LM) izstrādātie grozījumi, kas šodien stājas spēka.

Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likumu un Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu valstij ir pienākums nodrošināt sociālo rehabilitāciju bērnam, kurš ir noziedzīga nodarījuma, ekspluatācijas, seksuālas izmantošanas, vardarbības vai jebkādas citas nelikumīgas, cietsirdīgas vai cieņu aizskarošas darbības upuris.

Līdz šim bērni varēja saņemt tikai 10 valsts finansētas psihologa konsultācijas, kā rezultātā nav iespējams sniegt bērniem kvalitatīvu pakalpojumu, norāda LM. Ņemot vērā, ka vardarbībā cietušām pilngadīgām personām ir iespējams saņemt līdz 20 individuālajām konsultācijām dzīvesvietā vai institūcijā un trīs konsultācijas gada laikā pēc sociālās rehabilitācijas pakalpojuma pabeigšanas, LM vērtējumā, ir nepieciešams attiecīgi pārskatīt arī sniegto pakalpojumu apjomu vardarbībā cietušiem bērniem, lai nodrošinātu, ka bērniem sniegtais atbalsts būtu kvalitatīvāks un jēdzīgāks.

Līdz ar to grozījumi paredz, ka no šodienas bērni, kas cietuši no vardarbības, sociālo rehabilitāciju individuālo konsultāciju veidā dzīvesvietā varēs saņemt līdz 20 speciālistu konsultācijām.

Tāpat bērns, tostarp arī kopā ar ģimenes locekli vai personu, kas bērnu aprūpē, varēs saņemt trīs speciālista konsultācijas pēc pakalpojuma saņemšanas, lai uzturētu bērna sociālo funkcionēšanu.

Labklājības ministre Evika Siliņa (JV) norādīja, ka psiholoģiskais atbalsts bērnam, kurš cietis no vardarbības ir ceļš uz atveseļošanos un iespēju turpināt savu dzīvi. Viņa uzsvēra, ka svarīgi šādu atbalstu sniegt nekavējoties un soli pa solim palīdzot mazināt traumas atstāto iespaidu uz bērna psihi. Mērķis ir ar psiholoģisko atbalstu palīdzēt bērnam iekļauties normālā sociālajā dzīvi.

Grozījumi arī nosaka, ka bērniem, kuriem pakalpojums par līdz šim iespējamajām 10 konsultācijām bija piešķirts līdz 2023. gada 31. martam un tas nav saņemts pilnā apjomā, jaunais konsultāciju apjoms tiks nodrošināts, pamatojoties uz dokumentiem, kas jau saņemti sociālajā dienestā par šī pakalpojuma piešķiršanu.

Sākas jaunā medību sezona

No šodienas sākas jaunā 2023./2024. gada medību sezona, informē Valsts meža dienestā (VMD).

Jaunajā medību sezonā medniekiem nomedītās mežacūkas ir jāreģistrē mobilajā lietotnē "Mednis".

VMD skaidro, lai gan medību noteikumi nosaka, ka mežacūka ir nelimitētais medījamais dzīvnieks, Āfrikas cūku mēra (ĀCM) izplatības ierobežošanai nomedītās mežacūkas ir jāmarķē ar VMD izsniegtiem bezmaksas marķieriem, bet informācija par tām mēneša laikā pēc medībām jāiesniedz dienestā.

Savukārt nomedīto mežacūku digitāla reģistrācija atceļ vajadzību pēc fiziskiem mežacūku marķieriem un nepieciešamību papildus iesniegt informāciju par izmantotajām mežacūku medību atļaujām.

"Turpmāk medniekiem pirms mežacūku medībām būs jāpārliecinās par to, ka viedtālrunis ir uzlādēts, ir aktivizēti mobilie dati, un lietotnē "Mednis" pieejama medību sadaļa. Pēc mežacūkas nomedīšanas vai ievainošanas fakts nekavējoties būs jāreģistrē lietotnē "Mednis", kas nosūtīs informāciju Valsts meža dienestam," uzsver VMD Medību daļas vadītājs Valters Lūsis.

Lietotne "Mednis" bez maksas pieejama gan "Android", gan "Apple iOS" ierīcēm.

No šodienas mājputnu saimniecībām jāievēro pastiprinātas biodrošības prasības

No šodienas līdz 15. maijam, lai pasargātu Latvijas mājputnus no inficēšanās ar augsti patogēno putnu gripu, mājputnu saimniecībām jāievēro pastiprinātas biodrošības prasības, informē ministrijā.

ZM informē, ka līdz 15. maijam, ir aizliegta mājputnu un nebrīvē turētu putnu piedalīšanās pasākumos, kā arī mājputnus un nebrīvē turētus putnus aizliegts izlaist dabīgās virszemes ūdenstilpēs un mākslīgi izveidotās ūdenstilpnēs, kurās nevar nodrošināt biodrošības prasības.

Tāpat aizliegts barošanai un dzirdināšanai izmantot virszemes ūdenstilpēs iegūtu ūdeni, nebrīvē turētus putnus izlaist medību resursu atjaunošanai, un slimus un ievainotus savvaļas ūdensputnus ievietot dzīvnieku patversmē vai savvaļas putnu rehabilitācijas centrā, kurā nevar nodrošināt biodrošības prasības.

Kā skaidro ZM, dzīvnieku īpašniekam vai turētājam jānodrošina darbinieki un personas, kuras nonāk kontaktā ar mājputniem un nebrīvē turētiem putniem, ar darba vai maiņas apģērbu un apaviem, mājputni un nebrīvē turēti putni jātur, jābaro un jādzirdina slēgtās telpās vai vietā, ko sedz ūdensnecaurlaidīgs jumts un kuras sāni ir norobežoti un novērš savvaļas ūdensputnu piekļuvi, bet mākslīgi izveidotās ūdenstilpnes jānorobežo ar līdzekļiem, kas nepieļauj savvaļas ūdensputnu piekļuvi, un tās izmantojamas tikai mājputnu un nebrīvē turētu ūdensputnu sugām.

Savukārt, ja novietnē tur skrējējputnus, kas ir nošķirti no pārējā mājputnu ganāmpulka, ir pieļaujams, ka nav papildu norobežojuma no augšas.

Tāpat ZM informē, ka līdz 15. maijam, ievietojot slimus vai ievainotus savvaļas ūdensputnus dzīvnieku patversmē vai savvaļas putnu rehabilitācijas centrā, ne mazāk kā 21 dienu jānodrošina šo putnu turēšana izolācijā no pārējiem putniem, kā arī atsevišķa kopšana un barošana, izmantojot īpašu šiem putniem paredzētu inventāru un instrumentus.