"Viņi izturas pret mums kā pret dzīvniekiem." Kā Lielbritānijas fermās ekspluatē viesstrādniekus (9)

Astoņi, septiņi, pieci. Andžela joprojām atceras savu numuru, kaut arī aizbraukusi no Lielbritānijas jau pirms vairākiem mēnešiem. Numuru viņai piešķīra fermā, kur viņa ieradās kā viesstrādniece. Numurs tika izmantots viņas vārda vietā, kad darbu vadītājs kliedza uz viņu un lika strādāt ātrāk vai sodīja par kādu pārkāpumu vai neizpildītu normu.

Andžela, vientuļā māte no Dienvidāfrikas, stāsta, ka fermā viņa jutās kā ieslodzītā. Uz viņu nepārtraukti kliedza, viņu nepārtraukti lamāja un kritizēja neatkarīgi no tā, cik smagi viņa strādāja.

"Mēs vēl nebijām sākuši darbu, kad darbu vadītāji kā tādi uzraugi sāka kliegt uz mums. Viņi izturējās pret mums kā pret dzīvniekiem," stāsta Andžela.

Pagājušajā gadā, visu laiku karstākajā vasarā, Andžela un simtiem citu strādnieku Dīrnsdeilas augļu fermā Stafordšīrā katru dienu nolasīja un sašķiroja aptuveni 100–150 kg zemeņu. Tās tika audzētas polietilēna plēvju tuneļos, kas paredzēti siltuma aizturēšanai. Bija tik karsts, ka kāds strādnieks vienmēr noģība, viņa stāsta. Strādnieku salasītās zemenes nonāca Apvienotās Karalistes lielveikalos.

Pētnieciskās žurnālistikas biroja un "VICE World News" veiktajā izmeklēšanā atklāta plaši izplatīta slikta izturēšanās pret migrantiem, kas 2022. gada vasarā strādāja vairāk nekā 20 Lielbritānijas fermās un zemnieku saimniecībās. Viesstrādnieki ziņoja par daudzām problēmām – sodu un attieksmes dēļ bailes aiziet uz tualeti, nesalasīt noteikto normu. Daudziem bijis jāstrādā neizturamā karstumā vai lielā vējā. Daudzi stāstīja, ka uz viņiem kliegts, ja viņiem kabatā bijis mobilais telefons vai ja viņi sarunājušies ar citiem viesstrādniekiem. Viņiem nepārtraukti draudēja ar izraidīšanu un iekļaušanu melnajā sarakstā.

Daudzi tā arī neko nenopelnīja, un daži atstāja Apvienoto Karalisti, paliekot darba devējam parādā. Vienam strādniekam nācās pašam izraut zobu, jo viņš nevarēja atļauties atbilstošu medicīnisko palīdzību. Pētnieciskās žurnālistikas biroja un "VICE World News" pētījums atklāj slikti īstenotu valdības vīzu shēmu, ko klaji pārkāpj saimniecības un vervētāji un kas viesstrādniekus padara pilnīgi neaizsargātus pret ekspluatāciju.

Dīrnsdeilas fermā, kurā strādāja Andžela, tie, kuri pieļāva kļūdas vai neizpildīja normas, regulāri tika sodīti. Visizplatītākais sods bija darba maiņas saīsināšana – katru dienu vairāki strādnieki pēc pāris stundu darba tika nosūtīti atpakaļ uz dzīvojamajām piekabēm. Tas nozīmēja, ka dienā, kad strādnieks cer nopelnīt naudu par astoņām darba stundām, viņam maksās tikai par trim. Izrādās, šāda prakse ir izplatīta saimniecībās, kuras izmanto vīzu shēmu, lai nodarbinātu viesstrādniekus.

Tādiem strādniekiem kā Andžela, kura bija aizņēmusies naudu lai samaksātu par vīzām un lidojumu uz Lielbritāniju, šāda regulāra ienākumu samazināšana bija graujoša. Pat pēc augļu un dārzeņu lasīšanas Lielbritānijā piecus mēnešus viņa pēc atgriešanās mājās joprojām nav spējusi atmaksāt savu 1400 eiro lielo kredītu.

Tā kā Lielbritānijā vērojama augļu un dārzeņu krīze darba roku trūkuma dēļ, britu lauksaimnieki, visticamāk, pastiprinās spiedienu uz valdību, lai tā izsniegtu vēl vairāk vīzu viesstrādniekiem. Lielbritānijas Nacionālās lauksaimnieku savienības un citu nozares organizāciju spiediena dēļ valdība katru gadu palielina vīzu skaitu. Tiek lēsts, ka 2023. gadā varētu izsniegt līdz 55 000 vīzu. Salīdzinājumam – 2019. gadā  shēmā, kas ļāva ieceļot viesstrādniekiem, tika izsniegtas 2500 vīzas.

Pirms Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības lielākā daļa no apmēram 55 000 sezonas strādniekiem Lielbritānijas lauksaimniecībā bija no Eiropas. Sezonas strādnieku vīzu shēma tika ieviesta 2019. gadā, lai segtu breksita radītās nepilnības. Tagad izrādījies, ka šī sešu mēnešu vīzu shēma pakļauj viesstrādniekus ekspluatācijas riskam.

Strādnieki Apvienotajā Karalistē uzturas īsu laiku un var strādāt tikai saimniecībās, kurām ir līgumi ar vervētāju, tāpēc viņiem ir grūti izkļūt no situācijām, kurās viņi jūtas izmantoti. Strādnieki bieži ņem kredītus, lai segtu izdevumus, kas saistīti ar iebraukšanu Apvienotajā Karalistē, kas nozīmē, ka viņiem ir vēl mazāka iespēja runāt pretī, jo viņi baidās zaudēt darbu un ne tikai neko nenopelnīt, bet nespēt atmaksāt parādus dzimtenē.

Lai izprastu, kāda ir situācija, žurnālisti intervēja gandrīz 50 strādniekus, kuri bija ieradušies Apvienotajā Karalistē no Nepālas, Kazahstānas, Dienvidāfrikas un citām valstīm. Pieredzes bija dažādas – bija fermas, kur pret viesstrādniekiem izturējās labi, un bija arī iespēja nopelnīt – daudz vairāk nekā viesstrādnieku mītnes zemēs.

Tomēr gandrīz puse no aptaujātajiem strādniekiem aprakstīja sliktus darba apstākļus, nepārtrauktus draudus, saīsinātas darba stundas kā sodu par kļūdām vai neizpildītām normām. Viņi jutušies pilnīgi diskriminēti.

Kāds ukraiņu strādnieks stāstīja, ka Vusteršīras dārzniecības vadītāji likuši viņam un dažiem citiem strādniekiem nojaukt zemeņu polituneļus tieši vētras laikā. Vētra "Jūnisa" 2022. gada vasarā bija spēcīgākā vētra, kas skārusi Apvienoto Karalisti pēdējo gadu desmitu laikā. Strādnieki baidījās par savu dzīvību, bet baidījās arī neizpildīt uzdevumu. Ukraiņu strādnieks stāsta, ka bijis brīdis, kad vētra vairākus strādniekus kopā ar plēves gabalu pacēlusi gaisā.

Kāds strādnieks no Nepālas savukārt stāstīja, ka kādā fermā Skotijā viņi bijuši spiesti ik rītu stāvēt rindā 15 minūtes pat stiprā lietū, līdz ieradās menedžeris. Tiem, kas nestāvēja rindā, darbs tajā dienā vispār netika dots, un, protams, līdz ar to arī diena pagājusi bez samaksas.

Kāda viesstrādniece no Dienvidāfrikas stāsta par darba apstākļiem kādā fermā Surejas apgabalā Anglijas dienvidos. "Verdzība ir aizliegta, taču tajā fermā tā joprojām pastāv," viņa saka. "Jūs nevarat fiziski aizskart cilvēkus, bet jūs varat aizskart viņus verbāli, un jūsu varā ir tas, vai viņi varēs sev nopelnīt iztiku."

Viesstrādniece stāsta, ka jau pirmajās darba nedēļās viņa redzējusi cilvēkus raudam, kad viņi atgriezās no darba dārzeņu plantācijās. Divi Dienvidāfrikas strādnieki pametuši fermu tikai dažas nedēļas pēc darba sākšanas, nespējot izturēt kliegšanu, sodīšanu un alerģiskās reakcijas no augļiem, kurus viņi bija spiesti lasīt kailām rokām.

Kāda viesstrādniece stāsta, ka cilvēki baidās no jebkā – pat lūgt atļauju aiziet uz tualeti. Visu laiku tiek izkliegtas pavēles un noraidījumi – ja nevari izturēt standartus, vari vākties prom. Daudziem nav citas izejas kā palikt un darīt, ko liek, jo viņi ir iestiguši dziļos parādos, lai nokļūtu Lielbritānijā.

Lai gan ne katrā saimniecībā pastāv iebiedēšanas un darba stundu samazināšanas kultūra, dažu saimniecību viesstrādnieki izjūt cita veida finansiālu spiedienu. No viņiem nereti iekasē samaksu par izmitināšanu, par gāzi un elektrību. Daži arī pieprasa, lai strādnieki paši maksā par savu gultas veļu un par veļas mašīnu lietošanu. Sanāk, ka daļa no nopelnītā paliek turpat saimniecībā.

Valdība ir paziņojusi, ka darbinieku, kas sponsorē strādnieku vīzas, citiem vārdiem sakot, pērk viesstrādniekus, pienākums ir uzraudzīt un nodrošināt viņu labklājību. Taču praksē shēmas noteikumi, lai nodrošinātu darbinieku labklājību, tiek īstenoti reti. Ļoti neskaidri un apejami ir arī likumi par samaksu, viesstrādnieku iespējām mainīt darba vietu vīzas darbības laikā, iesniegt sūdzības, kas tiek arī izskatītas, un saņemt kaut minimālu tiesisko aizsardzību.

Uzzinot par viesstrādnieku dzīves apstākļiem, vairāku lielveikalu ķēžu īpašnieki izteikuši satraukumu un plāno, kādus soļus varētu spert, lai neveidotos situācija, ka britu lielveikalu augļu un dārzeņu nodaļu plauktus piepilda vergi šī vārda tiešā nozīmē.

"Viņi mūs uzskata par lētu darbaspēku un nevērtīgiem cilvēkiem," saka kāds no viesstrādniekiem. Lielākā daļa no viņiem žurnālistiem lūdz mainīt viņu vārdus un neminēt nekādus viņu datus. Jo, lai kādi būtu apstākļi Lielbritānijas fermās, daudziem no viesstrādniekiem tā ir cerība un iespēja nopelnīt, ko viņi nevar atļauties palaist garām.