"Viņai jāiet cietumā." Meita apsūdz māti iespējamā mazbērnu nogalināšanā

Uriela Šoka nomira pārkarsušas automašīnas aizmugurējā sēdeklī, kamēr viņas vecmāmiņa Treisija Niksa savas mājas iekštelpās vingrinājās klavierspēlē.

Incidents notika pagājušā gada 22. novembrī, kad Floridā āra temperatūra sasniedza 32 °C.

Bijusī skolas direktore Treisija Niksa izmeklēšanā teikusi, ka viņa par mazuli vienkārši aizmirsusi, kad atbraukusi mājās pēc pusdienām ar draugiem.

Vecmāmiņa dzīvoja laimīgā neziņā, līdz ieradās viens no viņas mazdēliem.Tad viņai pēkšņi esot ienācis prātā, ka mazulis taču visu pēcpusdienu bijis viņas mašīnā. Viņas vīrs meties pēc mazmeitas un sācis meitenītes atdzīvināšanu, taču veltīgi – bērns bijis jau miris.

"Domāt par pēdējiem viņas dzīves mirkļiem man kā mātei ir šausmīgi," teikusi Urielas māte Kaila Niksa, Treisijas Niksas meita.

Urielas tēvs Drū Šoks sacīja, ka bērnu nāve viņus sagrāvusi. "Un tagad tas ir noticis divreiz. Mūsu dzīves laikā!" saka Drū Šoks.

Pirms mazāk nekā gada Urielas pusotru gadu vecais brālītis Ezra noslīka tuvējā dīķī. Arī tas notika laikā, kad bērns bija atstāts pieskatīšanā vecmāmiņai.

Treisija Niksa izmeklēšanā teikusi, ka esot iesnaudusies uz viesistabas dīvāna. Kad pamodusies nekur nevarēja atrast mazo Ezru, viņa piezvanīja vīram.

Vīrs devies meklēt mazuli ārpus mājas un atradis Ezru guļam uz mutes seklajā  dīķī apmēram 300 metru attālumā no viņu mājas. Tas notika dažas dienas pirms 2021. gada Ziemassvētkiem.

Ezras tēvs Drū Šoks atceras brīdi, kad sievastēvs viņam piezvanījis. "Viņš teica: "Ar Ezru kaut kas ir noticis.""

Kad Drū Šoks sazvanīja sievu, viņa pameta visu, kāpa automašīnā un traucās uz vecāku mājām, pārsniedzot ātrumu 130 kilometri stundā.

Viņa tobrīd bija sestajā grūtniecības mēnesī. Steidzoties pie vecākiem, viņa izraisīja frontālu sadursmi ar citu automašīnu.

"Nostrādāja visi gaisa spilveni, es pat neatceros, kā izkāpu no automašīnas," stāsta Kaila Niksa, Ezras mamma. "No tālienes redzēju, kā īpašumā nolaižas helikopters. Sāku skriet uz vecāku māju, pazaudēju apavus un aizskrēju turp basa. Man vajadzēja ātrāk tikt pie sava dēla."

Ezras vecāki Kaila un Drū saka, ka pēc bērniņa nāves nemaz vairs nav uzticējušies Kailas mātei. Nav arī laiduši savu četrgadīgo bērnu uz vecvecāku mājām.

"Tomēr es mīlēju savu mammu, esmu viņas meita un gribēju mammu savā dzīvē, un man likās, ka varu ticēt otrajai iespējai," saka Kaila Niksa.

"Kad izmeklētāji man pateica, ka Ezras nāve bija nelaimes gadījums, nolēmu: "Labi, es paturēšu mammu savā dzīvē. Kā mammu. Kā vecmāmiņu. Kā cilvēku.""

Pēc otrā vecmāmiņas uzraudzībā atstātā bērniņa nāves viņu pārstāvošais advokāts Viljams Flečers apgalvojis, ka tas bijis "acīmredzot negadījums". Jautājums ir tikai - vai Treisija Niksa vainojama nolaidībā?

Treisijas Niksas advokāts arī uzsver, ka Niksa mīl savu meitu un znotu, visus savus bērnus un mazbērnus un ka pēc mazbērnu nāvēm esot pilnīgi sagrauta.

Saskaņā ar advokāta teikto, ja Niksa tiks atzīta par vainīgu, viņai varētu draudēt 12-30 gadu ilgs cietumsods.

"Ja esmu objektīva, viņai ir jāiet cietumā," saka bērnu māte Kaila Niksa. "Kā meitu tas mani beidz nost. Kā māte es to pieprasu. Es cīnīšos par saviem bērniem."