Zināma jauna informācija par Vaļagina slepkavības lietu

Prokurors Edijs Pastars aģentūrai LETA apstiprināja, ka abām personām ir celta apsūdzība pēc Krimināllikuma pantiem par slepkavību organizētā grupā un šaujamieroča un munīcijas pārvadāšanu un nēsāšanu organizētā grupā.

Lai arī iepriekš presē publicētajos videonovērošanas kadros redzams, ka šāvējs bijis viens, prokurors norādīja, ka atbildība par nozieguma izdarīšanu organizētā grupā personai iestājas neatkarīgi no personas lomas kopīgi izdarītajā nodarījumā.

Prokurors gan nekomentēja, vai izmeklētājiem izdevās atrast uzbrukumā izmantoto šaujamieroci, un vai izmantotā automašīna, ar kuru aizbēga abi uzbrucēji, bijusi zagta vai viņu personīgais īpašums.

Prokurors pastāstīja, ka abi apsūdzētie ir Lietuvas pilsoņi, kuri agrāk tiesāti dažādās Eiropas valstīs par dažādiem noziegumiem.

Vaicāts, vai abi lietuvieši uzskatāmi par vienīgajiem nozieguma iniciatoriem un līdzdalībniekiem, prokurors atbildēja, ka apsūdzības ir celtas iespējamajiem slepkavības tiešajiem izdarītājiem, bet vienlaikus turpinās izmeklēšana nolūkā noskaidrot citas slepkavībā iesaistītās personas.

Prokurors pastāstīja, ka abiem apsūdzētajiem bijis personīgs konflikts ar Vaļaginu, tomēr viņš detalizētāk nekomentēja, vai šis konflikts uzskatāms par slepkavības motīvu. "Viņi savā starpā bija personīgi pazīstami ar cietušo. Katram bija savs personīgs konflikts ar Vaļaginu," norādīja prokurors.

Viņš arī detalizētāk nekomentēja, vai izmeklēšanā pārbaudīta kāda iespējamā kopsakarība ar maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavību 2018. gadā Rīgā.

Jau ziņots, ka likumsargu ieskatā Vaļagins bijis Bunkus slepkavības organizētājs.

"Bunkus slepkavība tiek izmeklēta citā lietā. Visi jautājumi saistībā ar Bunkus slepkavību uzdodami attiecīgās lietas procesa virzītājam," norādīja prokurors.

Patlaban Vaļagina slepkavības lietā turpinās pirmstiesas izmeklēšana, kurai noslēdzoties, prokurors lietu nodos tiesai.

Jau ziņots, ka 2022. gada 11. martā Rīgā, toreizējā Mstislava Keldiša ielā 16 (tagad - Brāļu Kaudzīšu iela), automašīnā pie grilbāra "Ugolok" tika nošauts vīrietis, un slepkavas notikuma vietu pameta. Sociālajos tīklos ievietotais ieraksts no blakus ēkas videonovērošanas kameras liecināja, ka pie automašīnas piesteidzies cilvēks spilgtas krāsas apģērbā, kādus valkā, piemēram, ceļa strādnieki vai būvnieki, un atklājis uguni. Cietušais izvēlies no automašīnas, bet spēkrats atpakaļgaitā turpinājis kustību līdz, visticamāk, skāris uzbrucēju auto, kuram pie stūres sēdējis slepkavības līdzdalībnieks. Pēc tam uzbrucēju auto aizbraucis.

Saņemot informāciju par notikušo, policija visā Latvijas teritorijā izsludināja plānu "Slazdi" un piesaistīja plašus spēkus, tostarp no Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes un Rīgas reģiona pārvaldes, kā arī pašvaldību policijas, lai vainīgos aizturētu.

Ropažu pašvaldības policija tajā pašā dienā aizturēja vienu iespējamo vainīgo. Veicot plašas izmeklēšanas darbības, Valsts policija 29.augustā aizturēja arī vīrieti.

1972. un 1978. gadā dzimušajiem Lietuvas pilsoņiem kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums.

Par šādu noziegumu likumā ir paredzēts mūža ieslodzījums vai brīvības atņemšana uz laiku no 15 līdz 20 gadiem.

Neilgi pēc slepkavības, TV3 raidījums "Nekā personīga" ziņoja, ka slepkavība esot saistīta ar pazudušu kokaīna kravu.

Pēdējos gados Vaļagins bijis iedzīvojies konfliktsituācijā. "Nekā personīga" esot zināms, ka viņam bija jānodrošina kokaīna tranzīts caur Latviju. Krava pazudusi, bet Vaļagins nav vēlējies atdot naudu.

Tāpat ziņots, ka Bunkus tika nošauts 2018. gada 30. maija rītā, kad viņš ar automašīnu brauca garām Rīgas Meža kapiem. Īsi pēc slepkavības netālu no notikuma vietas tika atrasta sadedzināta ar viltotiem valsts numuriem aprīkota automašīna.

Bunkus slepkavības lietā apsūdzēti uzņēmēji Aleksandrs Babenko un Mihails Uļmans, kā arī Krievijas pilsonis Viktors Krivošejs.

Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka Vaļagins savulaik tika notiesāts Haritonova grupējuma lietā. Augstākā tiesa 1998. gadā Vaļaginam piesprieda 6,5 gadus cietumā ar mantas konfiskāciju, apcietinājuma laikā ieskaitot jau izciesto apgabaltiesas piespriesto soda laiku - trīs gadus.

No apcietinājuma viņu atbrīvoja 2000. gadā jeb nepilnu gadu pirms soda termiņa beigām.

Vaļagins tika atzīts par vainīgu un notiesāts pēc Kriminālkodeksa pantiem par organizētas grupas izveidošanu vai piedalīšanos tajā izspiešanas nolūkā un par ķīlnieka sagrābšanu, ja tas saistīts ar draudiem noslepkavot, nodarīt miesas bojājumus vai tālāk aizturēt šo personu nolūkā piespiest izdarīt kādu darbību vai atturēties no tās, kas ir noteikums ķīlnieka atbrīvošanai.