Šodienas redaktors:
Dace Otomere

LPV piedāvājums par Valsts prezidenta ievēlēšanu aizklātās vēlēšanās tiek noraidīts

Saeimas sēde.
Saeimas sēde. Foto: Evija Trifanova/LETA

Saeima ceturtdien, 30. martā, noraidīja opozīcijas partijas "Latvija pirmajā vietā" (LPV) iesniegtos grozījumus Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā un Latvijas Republikas Satversmē, kas paredz Valsts prezidentu ievēlēt aizklātās vēlēšanās.

Deputāte Linda Liepiņa (LPV) sēdē sacīja, ka, viņasprāt, nav nekāds negods prezidentam tikt ievēlētam arī ar opozīcijas balsīm. Liepiņas vērtējumā, "brīvie" deputātu balsojumi ir patiesākie, jo tie parāda, kā deputāts attiecas pret vienu vai otru jautājumu.

"Viss, kas ir atklāts, ne vienmēr ir patiess, un viss, kas ir aizklāts, ne vienmēr ir pērkams. To mēs paši arī ļoti labi redzam Saeimā," pauda politiķe.

Savukārt koalīcijas partijas deputāts Edmunds Jurēvics (JV) uzsvēra, ka šie grozījumi ir mēģinājums atgriezties pagātnē, kur darbi nesaskan ar vārdiem. Jurēvics aicināja atcerēties, kāpēc 12. Saeima lēma izbeigt praksi, ka lēmumi tiek pieņemti aizklāti, proti, deputāti balsoja vienā veidā, bet sabiedrībai teica, ka balsoja citādi. Viņaprāt, jebkuram parlamentārietim ir tiesības izdarīt savu lēmumu par amatpersonu ievēlēšanu, bet deputātam ir pienākums to skaidrot sabiedrībai.

Jau ziņots, ka LPV Saeimas frakcija rosināja grozīt Satversmi, nosakot, ka Valsts prezidentu ievēlē, aizklāti balsojot, ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļu balsu vairākumu. Patlaban Satversmes 36.pants nosaka, ka Valsts Prezidentu ievēlē atklāti.

LPV deputāti norāda, ka 12. Saeima, 2018. gadā, dažas dienas pirms Valsts prezidenta vēlēšanām, grozīja Satversmi, mainot prezidenta ievēlēšanu no aizklātām uz atklātām vēlēšanām. Padarot vēlēšanas procesu caurskatāmāku, LPV ieskatā, tā laika Saeimas deputāti maldīgi cerēja, ka šādi tiks vairota uzticība parlamentam. Taču sabiedrības uzticība Saeimai nav palielinājusies, tieši pretēji, uzskata LPV.

"Balsojot atklāti par Valsts prezidenta kandidātu, Saeimas deputāti ir spiesti pakļauties frakcijas disciplīnai, kas paredz, ka jābalso saskaņā ar frakcijas lēmumu. Sods par nepakļaušanos frakcijas disciplīnai ir izslēgšana no frakcijas un kļūšana par neatkarīgo deputātu. Kļūstot par neatkarīgo deputātu, politiķis tiek zināmā mērā "izslēgts" no daudziem Saeimas politiskiem procesiem," likumprojekta anotācijā saka frakcija.

LPV vērtējumā, grozījumi dos deputātam iespēju netraucēti un neietekmēti balsot par to Valsts prezidenta kandidātu, ko viņš uzskata par piemērotāko augstajam amatam.

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu