Ziņojums: Krievu spiegi ir efektīvāki par armiju

Krievijas spiegu aģentūras sāka gatavoties iebrukumam Ukrainā jau 2021. gada jūnijā, teikts institūta ziņojumā, piebilstot, ka Krievijas Federālais drošības dienests (FSB) ir ātri dominējis pār iedzīvotājiem Ukrainas okupētajās teritorijās. 

Eksperti norāda, ka FSB ir izdevies lejupielādēt valdības datoru cietos diskus, lai identificētu Kijivai labvēlīgas personas, kuras arestēt un nopratināt.

Tāpat tikušas izvietotas elektroniskas militārās vienības, lai atdalītu okupētās Ukrainas daļas no ārpasaules, kas palīdzētu okupantiem īstenot kontroli. 

Saskaņā ar domnīcas pausto, Krievijas ārējā izlūkdienesta vadītājs pirms atkārtotā Krievijas iebrukuma Ukrainā sacījis Kremļa saimniekam Vladimiram Putinam, ka viņiem nepieciešams vairāk laika, lai sagatavotos, un lūdzis atlikt iebrukumu. Viņa lūgums gan ticis noraidīts.

Ziņojuma galvenais autors Džeks Vatlings izceļ neseno augsta ranga Vācijas izlūkdienesta ierēdņa arestu. Viņš tika apsūdzēts par ļoti slepenas informācijas nodošanu Maskavai.

"Ir skaidrs, ka Krievijas specdienestiem izdevās savervēt lielu aģentu tīklu Ukrainā pirms iebrukuma un ka liela daļa atbalsta aparāta ir palikuši dzīvotspējīgi arī pēc iebrukuma, nodrošinot pastāvīgu cilvēku izlūkošanas plūsmu Krievijas spēkiem," teikts ziņojumā.

FSB, kas zināms arī kā mūsdienu padomju Valsts drošības komitejas (VDK) pēctecis, spēja to paveikt, izveidojot pagaidu operatīvās grupas, kas koncentrējās uz tādām mērķa pilsētām kā Melitopole.

Krievijas bruņotajiem spēkiem virzoties uz priekšu, FSB darbinieki konfiscēja Ukrainas valdības ierakstus no vietējām iestādēm un lejupielādēja datoru cietos diskus, kas ļāva viņiem izveidot sarakstus ar cilvēkiem, kas strādāja Ukrainas labā, un viņu adresēm.

Tam sekoja došanās uz viņu mājām, kur tika veikti aresti un nopratināšanas pagrabos.

Spīdzināšana bieži tika izmantota. Galvenokārt gan iebiedēšanas nolūkos, lai atturētu iedzīvotājus no pretošanās okupācijai, ne tik daudz informācijas iegūšanai, norāda Vatlings.

Krievija ir konsekventi noliegusi apsūdzības cilvēktiesību pārkāpumos Ukrainā.

Vismaz 800 Ukrainas ierēdņu tikuši iesaistīti darbā ar FSB, daži labprātīgi, daži piespiedu kārtā, teikts ziņojumā.

Vienlaikus elektroniskās militārās vienības strādājušas, lai pārtrauktu piekļuvi Ukrainas televīzijai, radio un internetam, vēl vairāk izolējot iedzīvotājus okupētajās teritorijās.

FSB bija novērtējis, ka viņiem vajadzētu kontrolēt tikai 8% iedzīvotāju, lai pakļautu teritoriju, norāda Vatlings.

Pētnieki izdara secinājumus par kopējo ainu - Krievijas izlūkošanas un drošības aģentūras ir guvušas lielākus panākumus Ukrainā nekā Krievijas bruņotie spēki, kas cietuši neskaitāmas neveiksmes.

Vienlaikus arī spiegi ir piedzīvojuši izgāšanās. Viņu sākotnējā novērtējumā pirms iebrukuma, kas tika prezentēts Putinam, tika pausts, ka Krievijas spēki Ukrainā tiktu sagaidīti ar atplestām rokām un valdība Kijivā ātri sabruktu. Kā Kremlis pēcāk pats noskaidroja, šis novērtējums izrādījās pilnīgi aplams.

"Krievijas specdienestiem trūkst godīguma, lai precīzi ziņotu par savu veikumu," teikts ziņojumā.

"Šķiet, ka pastāv sistēmiska problēma, kas saistīta ar pārmērīgu ziņošanu par saviem panākumiem un vājo vietu slēpšanu priekšniekiem."

39 lappušu garais ziņojums "Sākotnējās mācības no Krievijas nekonvencionālajām operācijām Krievijas un Ukrainas kara laikā no 2022. gada februāra līdz 2023. gada februārim" sastādīts, izmantojot avotus, tostarp pārtvertus dokumentus. Savu ieguldījumu sniedza arī Ukrainas izlūkdienesta amatpersonas, pārtvertie sakari un uz vietas veikti pētījumi.