Šodienas redaktors:
Pauls Jānis Siksnis

"Depresijai ir daudzas sejas." Psihoterapeite par strupceļiem un skrejceļiem

"Līdere" lektori
"Līdere" lektori Foto: Publicitātes foto

Ārste psihoterapeite Laura Valaine no depresijas slimniekiem dzirdējusi visdažādākos stāstus. Tie ir ļoti dažādi un vienlaikus - tos var apvienot vienā stāstā. Katrs, kurš saskāries ar depresiju, tajā atradīs kaut ko pazīstamu. 

"Esmu divas reizes precējusies, man ir trīs bērni, māja, suns, ļoti labs darbs, par finansēm arī nesūdzos. No rīta, atverot acis, jābūt laimīgai, bet man gribas nomirt. Es atveru acis un gaidu, kad atkal varēs iet gulēt. Nav spēka piecelties. Es kaut kā aizeju uz darbu un izeju cauri dienai, bet jūtos tumšā, tumšā vietā. Nelielu gaismu manā tumsā ienes bērnu smiekli, bet arī prieks par tiem šķiet no sevis izspiests. Es jūtos bezspēcīga un bezpalīdzīga. Un nu jau arī bezcerīga.

Es jūtos slikta māte, slikta sieva un slikta darbiniece. Man ir sajūta, ka neko es vairs savā dzīvē nekontrolēju, viss slīd no manām rokām un kā milzīga lavīna gāžas virsū. Un reizēm ir tik slikti, ka sāku nejust. Es vienkārši eksistēju. Un tad man liekas - kāda jēga dzīvot?" 

Esmu ārste psihoterapeite, un tā skan depresija psihoterapeita krēslā," lekciju par depresijas dažādajām sejām sāk Laura Valaine. 

Raksta foto
Foto: Publicitātes foto

"Depresija ir psihiska saslimšana, kas raksturojas ar pastāvīgām skumjām, interešu un prieka trūkumu, svara izmaiņām, koncentrēšanās un motivācijas grūtībām, savas bezvērtības izjūtu un patstāvīgām domām par nāvi un nomiršanu. Depresija nav izvēle vai rakstura vājums. Tā var skart katru no mums, un sievietēm depresija ir biežāk kā vīriešiem.

Pirms pandēmijas depresija bija 10,3% sieviešu, jaunākie pētījumi rāda, ka pandēmijas laikā depresiju skaits ir trīskāršojies. Depresija ir biežākais psihiskās veselības traucējums un biežākais darba nespējas cēlonis pasaulē. 

Mums tas nepatīk, bet mēs, Latvija, esam vieni no vadošajām valstīm pašnāvnieku ziņā. Mums vienmēr ir viedokļi par politiku, reliģiju, Eirovīziju, hokeju - mēs to neesam darījuši, bet zinām, kā ir pareizi. Tāpat ir ar psihoterapiju," turpina psihoterapeite. 

"Depresija rodas attiecībās. Jā, tā ir ģenētiskā un bioloģiskā komponente, bet depresiju kā ar slēdzi palaiž zaudējumi. Kāda izskatās depresija? Tai ir vairākas sejas."

Cilvēks depresijā jūtas nonācis dzīves strupceļā, kur nemanāmi uzkāpj uz kāda no diviem skrejceļiem. Viens ieved gaišā poliklīnikas gaitenī, kur uz durvīm rakstīts: neirologs, kardiologs, ginekologs, psihosomatika, kas pievienojas klāt. Savukārt otrs skrejceliņš ved strauji lejā un liek no kraujas mesties akmeņos - tas ir ceļš uz pašiznīcību.

Kamēr gaidām iedvesmas forumu "Līdere 2023",  piedāvājam no jauna noklausīties pēdējā foruma lektorus.

Vairāk par 2023. gada forumu "Līdere" lasi šeit.

Seko un iedvesmojies!

Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu