RACA aicina atteikties no skaitļkritērijiem izglītības infrastruktūras projektos

RACA pašvaldību tikšanās laikā apvienības biedri apsprieda Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) noteikumu projektu, kas paredz, kādiem investīciju aizņēmumiem ministrija dod vai arī nedod saskaņojumu.

RACA valdes priekšsēdētājs, Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija) norāda, ka dokuments neatbilst pašreizējai situācijai reģionos. Viņš uzsver, ka pašvaldībām pašām jābūt iespējai izvērtēt, kurā izglītības iestādē ieguldīt. Kritērijs - bērnu skaits - neesot pareizs, un RACA aicināšot noteikums pārstrādāt.

Lai nodrošinātu, ka izglītības sistēmas pamats Latvijas reģionos balstās skolēnu interesēs un vajadzībās, izglītības infrastruktūras projektos pašos pamatos jāmaina fokuss uz kvalitatīviem rādītājiem, nevis nominālu audzēkņu skaitu, uzskata RACA.

RACA pašvaldību vadītāji un izglītības speciālisti, tiekoties un spriežot par IZM gatavoto noteikumu projektu, kas nosaka kritērijus un kārtību, kādā IZM izvērtē pašvaldību dibinātu izglītības iestāžu investīciju projektus, lai nodrošinātu ilgtspējīgas pamatizglītības un vidējās izglītības funkcijas īstenošanu, kā arī vispārējās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu norādīja, ka vairākumā situāciju būtu lietderīgi atteikties no skaitļkritērijiem.

"Visi kolēģi viennozīmīgi uzskata, ka ministrijas piedāvājums nav pieņemams. IZM piedāvātais dokuments, ja tas tiks akceptēts ministrijas piedāvātajā redakcijā, novados liedz sakārtot tās izglītības iestādes, kuras ir ar perspektīvu un revitalizēt apdzīvotās vietas novadā, kurās pašvaldības saredz ilgtermiņa attīstības potenciālu," akcentē Krauklis.

Latvijas izglītības programmas, kas piedāvā visiem skolēniem novadā vienlīdzīgas izglītības iespējas, nonāk pretstatā skolēnu skaitam, kur ministrija mehāniski nosaka obligātu audzēkņu skaitu izglītības iestādēs, taču nevērtē izglītības sistēmas uzlabošanu un skolēnu vajadzību apmierināšanu, norāda RACA.

Investīciju projekts valsts budžeta aizņēmuma saņemšanai cita starpā paredz, ka izglītojamo skaitam ar investīciju projektu modernizējamajā vispārējās izglītības iestādē piecu gadu termiņā jāatbilst konkrētam skaitliskam kritērijam. Reģionu pašvaldību gadījumā tam jābūt augstākam, nekā to rāda realitāte par iedzīvotāju un attiecīgi izglītojamo skaitu novados.

Krauklis norāda, ka dažādos līmeņos diskusija ar pašvaldībām un IZM norisinās ilgstoši. Aizvadītā gada vasarā, runājot par citu ministrijas gatavotu mērķinvestīciju programmu, tika norādīts, ka unificēti kritēriji reģionālās reformas kontekstā, kad pašvaldību teritorijās ieviestas ievērojamas izmaiņas, nav racionāli un iespējamas izņēmuma situācijas. Tomēr skaitļkritēriju pieeja atgriezusies arī jaunākajos IZM sagatavotajos dokumentos.

RACA valdes priekšsēdētājs atzīmē, ka pašvaldību un valsts vienotajam mērķim jābūt, lai nodrošinātu, ka skolēni saņem atbilstošu izglītību, ka infrastruktūra ir atbilstoša šīs desmitgades prasībām un pieaugošajiem kritērijiem, kurus valsts izvirza jautājumos par skolēnu labsajūtu mācību iestādēs - telpu plašumu, ventilācijas, videi draudzīgas apkures apsaimniekošanas, energoefektivitātes un citām prasībām.

Lai nodrošinātu, ka skolu tīkls spēj apmierināt novada iedzīvotāju vajadzības, svarīgs katra novada specifikas izvērtējums, norāda RACA vadītājs. Pēc Kraukļa paustā, ir redzami piemēri, kur kādā novadā optimizējot pamatskolu un pārveidojot to par sākumskolu, ģimenes ar diviem vai vairāk bērniem pamatskolas vecumā izvēlas pārcelties uz kaimiņu novadu, kurā pieejama pilna cikla pamatizglītības iestāde, jo ģimenei reģionā racionālāk nodrošināt divu skolēnu nogādāšanu vienā mācību iestādē. Lai palīdzētu skolotājiem strādāt efektīvi, motivējoši un efektīvi sadarboties ar skolēniem un vecākiem, novados nav iespējama "unificētā konveijera pieeja", kuru netieši, izvirzot mehāniskus skaitļkritērijus, atbalsta ministrija.

RACA valdes priekšsēdētājs klāsta, ka novados ir jānodrošina vitāls skolu tīkls, kas spēj apmierināt novada iedzīvotāju vajadzības. Pieeja, kas ietver mehāniskus skaitļkritērijus, nozīmē, ka vērtējums tiek noteikts, pamatojoties tikai uz skaitliskiem rādītājiem un kritērijiem, neņemot vērā kontekstuālos faktorus vai kvalitatīvus aspektus.

Šāda pieeja bieži tiek izmantota izglītības sistēmā, lai noteiktu skolu, skolotāju vai skolēnu veiktspēju, jo to iespējams ātrākā laikā analizēt. Tomēr tikai mehānisku skaitļkritēriju izmantošana var būt kaitīga, jo tas var novest pie situācijām, kad skolotāji vai skolēni cenšas iegūt vērtējumus, nevis iegūt zināšanas un prasmes.

Tieši tāpat šo pieeju var kritizēt, vērtējot izglītības iestāžu potenciālu novados, Latvijas reģionos. Ir svarīgi izmantot kvalitatīvus rādītājus un novērtēt novada izglītības iestāžu kopējos kontekstuālos faktorus, lai nodrošinātu, ka vērtējums atspoguļo reālos apstākļus un veicina pozitīvu mācīšanās vidi reģionu skolu jauniešiem, pauž Krauklis.