Uz Saules parādījies vēl viens milzu "caurums". Tas varētu uz Zemi virzīt strauju solāro vēju

Iepriekš uz Saules tika atklāts cits vainagveida caurums, kas ir 30 reizes lielāks par Zemes izmēru. Šim vainagveida carumam rotējot prom no mūsu planētas, zinātnieku redzeslokā ir parādījies otrs milzīgs veidojums. Tas ir aptuveni 18 līdz 20 reižu lielāks par Zemi.

Vainagveida caurumi izplata Saules vējus kosmosā. Ja tie sasniedz Zemi, tas var bojāt satelītus un izraisīt satriecošas polārblāzmas. 

Zinātnieki gan norāda - nav pamata bažām, ka šie vēji varētu sabojāt infrastruktūru. Vienlaikus tie var palīdzēt mums ieraudzīt iespaidīgas polārblāzmas dažādās pasaules daļās.

Vainagveida caurumi uz Saules ir diezgan izplatīti, taču tie parasti atrodas pie Saules poliem, kur to vēji tiek izgrūsti kosmosā.

Ik pēc aptuveni 11 gadiem Saule sasniedz savas aktivitātes maksimumu. Patlaban tā tuvojas maksimuma kulminācijai, kas nozīmē, ka šie caurumi, visticamāk, parādīsies Saules ekvatora tuvumā, norādījis kosmosa fizikas profesors Metjū Ovens.

"To atrašanās pie ekvatora nozīmē, ka mēs gandrīz garantēti uz Zemes pieredzēsim ātru vēju pāris dienas pēc tam, kad tas būs pavirzījies pāri centrālajam meridiānam," sacīja eksperts.

Saules vēji var būt ļoti strauji, ātrumam pārsniedzot pat 800 kilometrus sekundē, norādīja Londonas Universitātes koledžas Kosmosa un klimata fizikas asociētais profesors Daniels Veršarens.

"Šī vainagveida cauruma forma nav sevišķi īpaša. Tomēr tās atrašanās vieta padara to ļoti interesantu," norādīja Veršarens.

"Es rēķinātos, ka no šī vainagveida cauruma uz Zemi trauksies kāds straujš vējš, kas pienāks aptuveni naktī no piektdienas uz sestdienas rītu šonedēļ," viņš sacīja.

Vainagveida caurumi ļauj solārajiem vējiem vieglāk izkļūt no Saules

Saule ir liela plazmas bumba, kuras centrs ir sakarsēts. Šī plazma griežas no saules iekšpuses un rada aktīvus magnētiskos laukus, kas samazinās un uzbriest, saduras un saplūst.

Saskaņā ar NASA datiem, vainagveida caurums parādās, kad šie magnētiskie lauki izšaujas kosmosā. Līdz ar to saules vējiem, kas ir mazas plazmas daļiņas, ir daudz vieglāk izkļūt kosmosā lielā ātrumā. 

Ja magnētiskie lauki ir vērsti pret Zemi, šis vējš ietrieksies mūsu atmosfērā.

Šie apgabali parasti ir vēsāki un mazāk blīvi nekā apkārtējā karstā, kūstošā plazma. Tas arī izskaidro, kāpēc Saules attēlos šie caurumi parādās kā tumšāki plankumi.

Happy #SunDay! This week’s space weather report includes 4 notable solar flares, 22 coronal mass ejections, and 1 geomagnetic storm. This video of the Sun from NASA's Solar Dynamics Observatory shows some of the space weather activity of the past week. pic.twitter.com/jyhCPXGRyG

— NASA Sun & Space (@NASASun) March 26, 2023

Saules aktivitātes cikls

Saule ir liela plazmas bumba, kuras centrs ir sakarsēts. Plazma, kas sastāv no lādētām daļiņām, vārās Saules virsmas virzienā, atdziest un atkal nogrimst atpakaļ kodola virzienā. Šī kustība, ko sauc par konvekciju, rada spēcīgus magnētiskos laukus pie poliem un mazākus, lokālus magnētiskos laukus uz Saules virsmas.

Apmēram ik pēc 11 gadiem Saule kļūst "konvektīvi nestabila". Tas nozīmē, ka tās magnētiskie lauki kļūst tik nestabili, ka magnētiskais ziemeļu un dienvidu pols pēkšņi apgriežas, izraisot haosu ar mūsu zvaigznes polaritāti, sacīja Ovens.

Šī nestabilitāte izraisa haosu magnētiskajos laukos uz Saules virsmas, kas kļūst daudz aktīvāki. Tieši tad notiek Saules maksimums.