Atlaista trauksmes cēlēja, kura vērsās KNAB par interešu konfliktiem “Rīgas namos”

Renāta Petrova “Rīgas Centrāltirgū” strādāja no 2018.gada un atbildēja par attīstības jautājumiem. Viņasprāt, atlasē uz jaunizveidotās kapitālsabiedrības “Rīgas nami” vadošajiem amatiem pieļauti pārkāpumi.

"Tas nav normāli, ka atlases konkursos tu liec iekšā cilvēku, kuru tu ļoti labi pazīsti. Tas ir interešu konflikts.

Un šai gadījumā, sākot jau no 2021.gadu, konkrētajās kapitālsabiedrības viss notiek interešu konflikta ietvaros," norāda Petrova.

“Rīgas namu” padomes locekļu atlasei izveidoja nominācijas komisiju piecu cilvēku sastāvā, kuru vadīja Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange.

Atklātā konkursā “Rīgas namu” padomē nonāca Andris Vārna, Ilze Bukulde un Andris Liepiņš. Liepiņš ir labi pazīstams ar Jāni Langi,

jo abi kopā arī pašlaik strādā valsts uzņēmuma “Latvijas Dzelzceļš” padomē.

Padomes priekšsēdētājs Andris Liepiņš pērn vasarā vadīja kandidātu atlasi uz “Rīgas namu” valdi.

No 17 pieteikumiem par priekšsēdētāju izraudzījās Baibu Beatrisi Sleži. Viņa līdz tam strādāja “Latvijas dzelzceļā” par finanšu direktora vietnieci un pašlaik turpina strādāt “Latvijas dzelzceļa” meitas uzņēmuma “LDz Ritošā sastāva serviss” padomē.

Petrova pamanīja pietuvināto cilvēku iecelšanu amatos vēl pirms reorganizācijas - kad dzīvesbiedrs izraudzījās amatā savu partneri. Likums par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā skaidri noteicis, ka dzīvesbiedri nedrīkst pieņemt lēmumus viens par otru, vai otram mantiski labvēlīgus lēmumus.

Agru Langušu, šobrīd Vārnu, 2021.gada vasarā vispirms iecēla “Rīgas Centrāltirgus” valdes priekšsēdētājas amatā.

Atlases komisijā bija viņas dzīvesbiedrs Andris Vārna.

Vēlāk abi kopā darbojās Rīgas uzņēmumu reorganizācijas vadības grupā. Tā izstrādāja struktūrshēmu, tai skaitā izveidoja Nekustamā īpašuma pārvaldības departamentu, par kuras vadītāju vēlāk iecēla Agru Vārnu. Prasības uz šo amatu tika sašaurinātas, lai atbilstu viņas pieredzei un izglītībai, uzskata Renāta Petrova. Kad “Rīgas namu” valde Vārnu iecēla amatā, viņas dzīvesbiedrs šai uzņēmumā bija padomes priekšsēdētājs.

Renāta Petrova uzskata, ka arī konkursi uz departamentu vadītāju amatiem “Rīgas namos” nav notikuši tā, kā to paredzēja reorganizācijas līgums.

Lai pārliecinātos, vai darbiniecei ir taisnība, “Rīgas namu” valde pasūtīja juristu atzinumu. To par vairāk nekā 12 tūkstošiem eiro (12 137 eur) izstrādāja “Jāņa Kārkliņa advokātu birojs”. Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā atrodams, ka šis advokātu birojs pēdējos 10 gados no “Rīgas namiem” par dažādiem pakalpojumiem saņēmis vairāk nekā pusmiljonu. Tāpēc pēc Renātas Petrovas domām zvērināta advokāta Jāņa Kārkliņa sniegtais atzinums nav uzskatāms par objektīvu.

Kā trauksmes cēlēja par interešu konfliktiem un līdzekļu izšķērdēšanu “Rīgas namos” Renāta Petrova februārī ziņoja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam. Pēc dažām dienām viņas amatu “Rīgas namos “ likvidēja. Renātai Petrovai ir trīs augstākās izglītības, tai skaitā juridiskā un ekonomiskā.

"23. februārī valde pieņēma lēmumu likvidēt manu amatu. Bez amata izvērtējuma, protams. Pasakot, ka viņiem nav vajadzīga mārketinga nodaļa kā tāda.

Sanāca tā, ka es jau biju iesniegusi trauksmes cēlēja ziņojumu, un šis ir trauksmes cēlēja ietekmēšanas gadījums. Manuprāt, tā ir vienkārša izrēķināšanās! Līdz ar to SIA “Rīgas nami” gaida tiesvedība šai gadījumā ar valsti. Par to, ka viņi ir ietekmējuši trauksmes cēlēju," tā Petrova.

"Lai nebūtu tāda situācija, ka ir šīs darbinieces vārds pret (Rīgas) izpilddirektora vārdu, mēs esam vienojušies, ka izpilddirektors ar vadības uzdevumu uzdos neatkarīgu izvērtējumu šim nominācijas procesam, lai novērstu jebkādas šaubas. Es esmu apmierināts ar izpilddirektora darbu," pauž Rīgas mērs Mārtiņš Staķis. "Izbēgt no situācijas, ka kāds no valdes vai padomes kaut kad kopā ir strādājis vai ir bijis pazīstams, ir gandrīz neiespējami!"

“Rīgas namu” valdes atalgojums ir konkurētspējīgs ar privāto sektoru. Priekšsēdētāja saņem vairāk nekā 7 tūkstošus eiro, otrai valdes loceklei alga pārsniedz sešus tūkstošus.

Padomes locekļiem atalgojums ir virs 2 tūkstošiem eiro. Kaut padome strādā jau ilgāk nekā pusgadu, “Rīgas namos” joprojām nav izstrādāta vidējā termiņa darbības stratēģija. Tas padomei kopā ar valdi ir viens no galvenajiem uzdevumiem.

Šonedēļ pašvaldības kapitālsabiedrība izsludinājusi iepirkumu – lai šo plānošanas dokumentu gatavotu kāds no malas. Tam tērēs gandrīz 42 000 (41 900 eur). “Rīgas namu” vadība skaidro, ka šim uzdevumam meklējot starptautisku konsultantu un tā esot pašsaprotama prakse lieliem uzņēmumiem Latvijā.

Kaut Rīgas izpilddirektors uzskata, ka četru kapitālsabiedrību reorganizācijas rezultātā "Rīgas nami" šogad ietaupīšot apmēram 1 miljonu eiro, uzlabojumus patlaban nevar ieraudzīt neatkarīgais Rīgas domes deputāts Valters Bergs. Viņš uzskata, ka piemērs nesaimnieciskumam ir Centrāltirgus Sakņu paviljons.

Jau vairāk nekā gads pagājis, kopš vējš sabojāja paviljona jumtu. Apdrošināšanas kompensācija ir izmaksāta, bet paviljons stāv slēgts.

“Rīgas nami “ raidījumam sacīja, ka ir šī paviljona nomnieks un tam nav saimnieciska pamatojuma un iespēju ieguldīt. Tiekot meklēts risinājums ar paviljona īpašnieku - Rīgas pilsētu, lai atrastu finansējumu. Kopš postījumiem domes Īpašumu komitejas vadība nebija sasaukusi nevienu sēdi, lai meklētu risinājumu paviljona remontam. Un to darīs tikai tagad pēc neatkarīgā deputāta pieprasījuma.

Šī gada iepirkuma plānā paredzēti arī nepilni 20 tūkstoši “Rīgas namu” valdes un padomes civiltiesiskajai apdrošināšanai.