Pusaudži paškaitējumu nereti uztver kā nevainīgu nodarbi, izceļ terapeite

Viņa norādīja, ka depresija nozīmē garastāvokļa izmaiņas - nomāktību, raudulīgumu, vienaldzību, nogurumu, tā ir plaša spektra saslimšana, kas ir saistīta arī ar motivācijas trūkumu un pat palēninātām kognitīvajām spējām. Depresija nav kas tāds, ko cilvēks izvēlas, un tas nav slinkums vai negribēšana, kā tas joprojām bieži tiek kļūdaini pieņemts.

Viņa uzsvēra, ka depresijai ir milzīga ietekme uz cilvēka ikdienu, jo nereti tās nomākti cilvēki pat nespēj veikt tik šķietami vienkāršus uzdevumus, kā izkāpt rītā no gultas vai aiziet uz dušu.

Depresijas izpausmes ir dažādas, taču kopumā tā ir plaša spektra saslimšana ar dažādiem simptomiem un smaguma pakāpēm. Speciāliste skaidroja -, lai gan depresijas pazīmes pusaudžiem un pieaugušiem var būt līdzīgas, ir jāņem vērā, ka pusaudžu vecuma posmam ir ļoti liela nozīme, jo katra cilvēka attīstība ir individuāla un tā nav vienmērīga. Proti, šajā vecuma posmā cilvēki piedzīvo dažādas - gan fizioloģiskas, gan psihoemocionālas - pārmaiņas. Tās var izpausties atšķirīgi un līdz ar to arī ietekmēt katra cilvēka mentālo veselību dažādos veidos.

"Pusaudžus ļoti ietekmē gan viņu skolas biedri un vienaudži, gan apkārtējā vide. Šāda socializēšanās ir vajadzīga, jo tieši pusaudža vecums ir laiks, kad bērns sāk atdalīšanos no vecākiem. Ir vajadzība būt pieņemtam," sacīja Rundāne.

Ja socializēšanās procesā kaut kas noiet greizi, pusaudzim var būt ļoti asa reakcija, dusmas, emocionāla izlāde vai tieši pretēji - norobežošanās, bēdas un skumjas. Tāpat arī jāņem vērā, ka pusaudža reakcijas un emocijas ir izteikti mainīgas, nepastāvīgas, jo viņš vēl nav iemācījies ar tām sadzīvot, tās izprast un vadīt.

Vienlaikus speciāliste norādīja, ka emociju un noskaņojuma svārstības pusaudža vecumā ir daudz izteiktākas. Varbūt vienā brīdī pusaudzim ar kādu draugu vai vienaudzi komunikācija nav bijusi laba, vai viņš ir piedzīvojis mobingu, kā rezultātā viņš ir kļuvis nomākts, izmisis, viņam liekas, ka viņš nevienam nepatīk un ka tā būs vienmēr, neviens viņu nesaprot. Taču tikpat strauji noskaņojums var uzlaboties, jo mainījušies kādi apkārtējās vides faktori.

Rundāne stāstīja, ka pusaudži parasti retāk vēršas pēc palīdzības.

Tās var būt bailes vai neziņa par notiekošo, kā arī bieži vien pusaudzis pat neiedomājas, ka viņa grūtības ir saistāmas ar psihisko veselību un ka viņš var saņemt reālu atbalstu un palīdzību. Viņi saka, ka esot "sliktas domas" (suicidālas), bēdīgs garastāvoklis, negribas iet uz skolu.

"Pusaudžiem ļoti raksturīgs ir paškaitējums, ko viņi paši uztver kā tādu nevainīgu nodarbi. Nesuicidālais paškaitējums, ko vienkārši sauc par graizīšanos. Paškaitējums ir bīstams pats par sevi.

To parasti veic ar domu, ka fiziskās sāpes, kas rodas grieziena dēļ, varētu nomākt emocionālās sāpes, reizēm tas ir kā sods sev, dusmas uz sevi, taču ar laiku tas vairs nestrādā un griezieni kļūst arvien biežāki un dziļāki, un, ja nevēršas pēc palīdzības, diemžēl tas var ļoti bēdīgi beigties," stāstīja Rundāne.

Tāpat, runājot par depresijas cēloņiem vai to veicinošiem faktoriem, speciāliste skaidroja, ka tie ir dažādi, sākot ar iedzimtību un sociāli nelabvēlīgu vidi, ģimenes apstākļiem un beidzot ar traumatiskiem notikumiem un zaudējumiem. Iedzimtība gan nenozīmē tikai ģenētiku, bet arī dažādu ārējo faktoru ietekmi uz bērnu grūtniecības laikā. Krietni biežāk depresijas attīstība saistās ar kādu traumatisku, stresa pilnu notikumu cilvēka dzīvē.

Arī dažāda veida vardarbība ģimenē, skolā vai jebkurā citā vidē, mobings, bailes no nosodījuma par savu seksuālo orientāciju, bažas par savu dzimumidentitāti un vēl citi iemesli var kļūt par depresijas cēloni vai to veicinošo faktoru. Šādas pieredzes rezultātā var būt paaugstināta trauksme, pazemināts garastāvoklis, zems pašvērtējums, neticība sev un citas sekas.

"Depresija kā nomāktība var piemeklēt jebkuru cilvēku. Psihiatri gan norāda, ka ir noteiktas personības iezīmes - paškritiskums, perfekcionisms, trauksmainība, pazemināts pašvērtējums, kas var veicināt depresijas attīstību, tomēr šīs iezīmes vien depresiju nerada. Attiecīgi dažādu faktoru ietekmē jebkurš cilvēks varētu sastapties ar depresiju, bet ne visiem tā būs smaga. Darbā ar pusaudžiem bieži novērojam depresijas simptomātiku, bērnu psihiatri diagnosticē vieglas vai vidēji smagas depresijas epizodes, dažkārt pat smagas, tad nepieciešamas ārsta rekomendācijas un reizēm pat stacionēšana," skaidroja Rundāne.

Viņa atzina, ka savā praksē ir sastapusies ar vecākiem, kuri ir neizpratnē, no kā pusaudzim varētu rasties depresija un cik ļoti patiesībā tā ietekmē jaunieša ikdienu. Tomēr depresijas gadījumā ieteikums "vienkārši saņemties" nav risinājums, jo atalgojuma sistēma, kas palīdz veseliem cilvēkiem, šeit nestrādā, uzsvēra speciāliste.

Ņemot vērā, ka cilvēkam, kas slimo ar depresiju, trūkst motivācijas vai vēlmes rīkoties, lai izrautos no negatīvo domu tvēriena, kāds, kas sniedz atbalstu no malas, dod neatsveramu ieguldījumu. Tāpat ļoti labi palīdz arī fiziskās aktivitātes, tomēr pašam cilvēkam varētu būt grūti saņemties un sākt ar tām nodarboties, tāpēc ir labi, ja blakus ir profesionālis, atbalstoša ģimene un draugi, kas palīdz atrast motivāciju.

Rundāne gan uzsvēra, ka nevajadzētu arī mēģināt cilvēkus ar depresiju piespiest vai steidzināt darīt lietas, ko viņi nevēlas, jo tas var raisīt pretēju efektu vēlamajam. Tāpēc cilvēki ar depresiju ir jāatbalsta dažādos veidos, tomēr ir jābūt piesardzīgiem, nekļūt pārāk uzstājīgiem, bet būt klātesošiem, laipniem.