:format(webp)/nginx/o/2023/03/24/15218831t1hef04.jpg)
Cilvēki ir pieraduši sēdēt ar sakrustotām kājām. Lankasteras Universitātes Klīniskās anatomijas mācību centra profesors un direktors Ādams Teilors norāda uz potenciāliem veselības riskiem, kas var veidoties, ilgstoši sēžot ar sakrustotām kājām, norāda portāls "Science Alert".
Aptuveni 62% cilvēku sakrusto labo kāju pāri kreisajai. 26% izvēlas kreiso kāju pārlikt pāri labajai, bet 12% cilvēku nav iecienītākā varianta.
Ir divi veidi, kā, sēžot krēslā, krustot kājas - pāri celim un pāri potītei. Pētījumi liecina, ka sēdēšana ar sakrustotām kājām var palielināt iespēju, ka veidosies novirzes gurnu novietojumā - viens ir augstāks par otru. Turklāt sēdēšana ar sakrustotām kājām maina ātrumu, ar kādu asinis riņķo pa apakšējo ekstremitāšu asinsvadiem.
Tas var palielināt risku, ka veidosies trombi.
Lielākā daļa pētījumu liecina, ka kāju sakrustošana pāri celim ir nelabvēlīgāka par kāju krustošanu pāri potītei. Var palielināties asinsspiediens, jo asinis sakrājas vēnās un sirdij tādēļ ir lielāka slodze.
Savukārt tas var palielināt risku, ka veidosies bojājumi asinsvados. Mērot asinsspiedienu, pēdas ir jānovieto uz grīdas.
Jo ilgāk un biežāk cilvēks sēž ar sakrustotām kājām, jo lielāka iespēja, ka veidosies ilgstošas izmaiņas muskuļu garumā un kaulu izkārtojumā iegurnī.
Arī galvas pozīcija var izmainīties kakla kaulu izmaiņu dēļ, jo mugurkauls cenšas noturēt smaguma centru virs iegurņa.
Ilgstoša sēdēšana ar sakrustotām kājām palielina iespēju, ka veidosies skolioze un citas deformācijas.
/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)