Šodienas redaktors:
Dace Otomere

Video Tiešsaistes kartē iespējams aplūkot 1941. un 1949. gadā deportēto Latvijas iedzīvotāju sarakstus

Raksta foto
Foto: Ekrānuzņēmums/deportetie.kartes.lv

Sestdien, 25. martā, plkst. 11 visos Latvijas novados un pilsētās, kā arī citviet pasaulē pieminēs 74. gadadienu kopš 1949. gada 25. marta deportācijām, kad 42 300 Latvijas ļaudis tika vardarbīgi deportēti uz Krieviju, pavēstīja Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) pārstāve Anna Muhka. 

1941. un 1949. gadā deportēto Latvijas iedzīvotāju saraksti apskatāmi īpašā digitālajā kartē. Tās darbība lielās intereses dēļ var būt īslaicīgi traucēta.

Muhka norāda, ka piemiņas pasākumos 43 pašvaldībās tiks nolasīti izsūtīto vārdi, to vecums un dzīvesvieta. Lasījumus plkst. 11 iesāks Valsts prezidents Egils Levits ar uzrunu.

Lasījumu tiešraidēm no 43 pašvaldībām varēs sekot līdz Latvijas sabiedrisko mediju portālā "Lsm.lv", LNB mājaslapā "Lnb.lv", kā arī īpaši piemiņas pasākumam izstrādātā digitālā kartē "deportetie.kartes.lv".

Karti "deportetie.kartes.lv" izstrādājusi SIA "Jāņa sēta", pamatojoties uz Latvijas Valsts arhīva veidoto deportēto Latvijas iedzīvotāju sarakstu un tur norādītajām vēsturiskajām adresēm. Atverot deportēto karti, kreisajā pusē atrodamas divas sadaļas "Deportētie iedzīvotāji" un "Piemiņas pasākumi".

Sadaļas "Deportētie iedzīvotāji" kartē var skatīt 1941. gadā un 1949. gadā deportēto Latvijas iedzīvotāju sarakstus.

Izvēloties deportāciju gadu, karti iespējams pietuvināt tik tuvu, ka redzama konkrēta adrese, māja vai sēta. Uzspiežot uz apļa, redzams saraksts ar informāciju par aizvestajiem cilvēkiem - viņu vārds, uzvārds un vecums.

Kā vēstīts, vēsturnieki uzskata, ka 1949. gada 25. martā līdz 29. martam veiktā latviešu zemnieku izsūtīšana uz Sibīriju ir viena no traģiskākajām dienām Latvijas jaunāko laiku vēsturē.

Šajās dienās bez tiesas un bez jebkādiem apsūdzības aktiem uz mūža nometināšanu Sibīrijā tika izsūtīti 42 125 nevainīgi cilvēki, viņu vidū 10 000 bērnu un jauniešu, mātes ar zīdaiņiem uz rokām, veci un slimi, pat no nāves gultas izcelti cilvēki.

Daudzi no izsūtītajiem nomira ceļā, citi pavadīja garus un grūtus gadus Krievijas ziemeļu apgabalos, necilvēcīgos apstākļos cīnoties par savu un bērnu dzīvību.

Ešeloni ar deportētajiem no Latvijas piestāja lielākās vai mazākās stacijās starp Urāliem un Kluso okeānu - Sibīrijā. Izsēdināti ar savu trūcīgo līdzpaņemto iedzīvi un pārtiku, deportētie turpināja ceļu buļļu, traktoru un auto vezumos. Viņi tika aizvesti un nometināti trūcīgos kolhozos un sovhozos.

Tiem, kam pēc daudziem gadiem izdevās atgriezties mājās, bija sabojāta veselība, pazaudēts īpašums un ierobežotas iespējas veidot normālu dzīvi. Šie cilvēki bija morāli un fiziski sagrauti. Padomju režīms pret viņiem izturējās ar aizdomām, radot šķēršļus viņu tālākai karjerai, traucējot iegūt izglītību, pat izvēlēties profesiju un dzīvesvietu.

1949. gada 25. marta deportācijas skāra apmēram 2,28% no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Kopumā izsūtāmo sarakstā tika iekļauti 9000 ģimeņu, un izsūtāmo cilvēku saraksts jau tika sagatavots 1949. gada 17.martā. 1956. gadā Latvijā no gandrīz 43 000 izsūtīto atgriezās tikai 31 600 cilvēki.

Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu