Kuras pārtikas preces gada laikā piedzīvojušas straujāko cenu kāpumu?

Tikmēr auzu pārslu vidējā cena pieaugusi par 31%, griķu cena kāpusi par 15%, bet rīsu cena augusi par vidēji 51%.

LTA apkopotā informācija arī liecina, ka gada laikā piena produktu grupā cenu pieaugums vērojams visām precēm, izņemot biezpienu, kura cena samazinājusies par 14 centiem.

Lielākais cenas pieaugums piena produktu grupā bija sieram, kas sadārdzinājies vidēji par 21-26%, kamēr piena un krējuma cena gada laikā ir pieaugusi par vidēji 6-10%. Pieaugušas cenas arī sviestam un saldajam krējumam.

LTA norāda, ka olu cena, salīdzinājumā ar pagājušā gada martu, praktiski nav mainījusies - ja pirms gada olas maksāja vidēji 2,54 eiro, tad šobrīd tie ir 2,55 eiro. "Tomēr paredzams, ka drīzumā, tuvojoties Lieldienām, cena noteikti mainīsies," atzīmē asociācijā.

Dati liecina, ka gada laikā kāpušas cenas arī gaļas produktiem. Sardelēm un cīsiņiem cena augusi par vidēji 27-28%, savukārt vistas broilera cena pieaugusi par 15% - līdz 4,69 eiro par kilogramu. Vismazākais kāpums gaļas produktiem gada laikā bijis doktora desai - vidēji par 12%.

Dārzeņu segmentā vidējais cenu pieaugums gada laikā bijis aptuveni 22%, tostarp lielākais cenu kāpums bijis sīpoliem, kuru cena salīdzinājumā ar pagājušā gada martu pieaugusi par 59%.

Tikmēr cenas samazinājušās kartupeļiem un garajiem gurķiem. Kartupeļi pērn martā maksāja vidēji 0,65 eiro par kilogramu, bet šogad - 0,6 eiro par kilogramu, kamēr gurķiem cena kritusies par 0,1 eiro.

Pēc LTA datiem, rapšu eļļas cena gada laikā kāpusi par 11%, bet saulespuķu eļļas - par 10%.

Vienlaikus apkopotā informācija rāda, ka dzērieniem vidējais cenu kāpums gada laikā bijis par apmēram 20%, kur mazākais sadārdzinājums bija ūdenim (6%), bet lielākais kolai (54%).

LTA norāda, ka lielākais cenu kritums salīdzinājumā ar 2022.gada martu ir sālim - iepriekšējo 1,11 eiro vietā, sāls šobrīd maksā 0,79 eiro. Toties cukura cena kāpusi par 37%.

Asociācija vidējās cenas mazumtirdzniecības uzņēmumu veikalos fiksē pēc norādītā cenu zīmēs, nerēķinot ražotāju piedāvāto akciju cenas.

Jau vēstīts, ka atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas šogad februārī salīdzinājumā ar 2022.gada februāri palielinājās par 25,3%.

Pēc statistikas pārvaldes datiem, būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu attiecīgajā periodā šajā grupā bija maizei (+39,4%), konditorejas izstrādājumiem (+24,5%), miltiem un citiem graudaugiem (+28,1%), makaronu izstrādājumiem (+25,1%), rīsiem (+17,8%), brokastu pārslām (+20,2%). Cenas kāpa žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+20,8%), mājputnu gaļai (+29,0%), cūkgaļai (+24,3%), gaļas izstrādājumiem (+20,8%), liellopu gaļai (+28,1%).

Tāpat šogad februārī salīdzinājumā ar pagājušā gada februāri dārgāks bija siers un biezpiens (+24,4%), piena produkti (+23,3%), olas (+39,9%), piens (+20,9%), un jogurts (+16,0%). Cenas pieauga svaigiem dārzeņiem (+24,6%), kafijai (+32,8%), svaigiem augļiem (+18,1%), cukuram (+79,6%), šokolādei (+22,9%), konservētām vai pārstrādātām zivīm un jūras velšu izstrādājumiem (+29,7%), saldējumam (+22,7%), augu eļļai (+33,2%), augļu un dārzeņu sulām (+20,7%), mērcēm un garšvielu piedevām (+38,9%), sviestam (+17,4%), atspirdzinošiem dzērieniem (+23,2%), saldētām zivīm (+36,7%).

Gada laikā sadārdzinājās arī žāvēti, citādi konservēti vai apstrādāti dārzeņi (+20,7%), saldumi (+20,6%), sāls un garšvielas (+28,8%), žāvēti augļi un rieksti (+23,5%), ievārījums un medus (+14,5%), tēja (+18,8%), tūlītējai lietošanai gatavie ēdieni (+21,8%), margarīns (+27,8%), čipsi (+35,5%), olīveļļa (+16,2%), svaigas vai atdzesētas zivis (+12,4%) un žāvētas, kūpinātas vai sālītas zivis (+20,3%).

LTA dibināta 1912.gadā, bet tās darbība atjaunota 1994.gadā. Pašlaik tajā brīvprātīgi apvienojušies vairāk nekā 600 uzņēmēju, kuri nodarbojas ar tirdzniecību, ēdināšanu un pakalpojumu sniegšanu.