Ukrainā atgriezušies vairāki bērni no Hersonas un Harkivas apgabala, kurus krievu okupanti bija nozaguši un aizveduši prom no mājām.
VIDEO ⟩ Sisti ar metāla nūju: Ukrainā atgriezušies 17 bērni, kurus nozaga krievu okupanti
Kopā atgriezušies 17 bērni.
Labdarības fonda "Save Ukraine" paziņojumā teikts, ka pēc Krievijas okupēto teritoriju atbrīvošanas Krievijas iedzīvotāji atteikušies bērnus atdot viņu vecākiem.
Viens no atbrīvotajiem bērniem, kurš atgriezies Ukrainā, atklāja žurnālistiem pieredzēto Krievijā. Viņš stāstīja par miesassodiem un slikto ēdināšanu, ziņo Krievijas medijs "Meduza".
Pēc aptaujātā pusaudža teiktā, tos bērnus, kuri atzinās Ukrainas atbalstīšanā, Krievijas bērnu nometnē sita ar "kaut kādu metāla nūju". Viņš nosauca piekaušanā iesaistītā darbinieka uzvārdu - Astahovs.
Pusaudzis arī pastāstīja, ka nometnes darbinieki bērniem melojuši par Hersonas atbrīvošanu, kā arī stāstīja, ka no viņiem atteikušies vecāki. Bērnus bija plānots pārvest uz internātu Pleskavā, kur viņus adoptētu Krievijas iedzīvotāji.
Viņš atminas, ka kāds no vecākiem piezvanījis nometnes vadītājam un prasījis, kāpēc pret bērniem šādi izturas, uz ko viņam atbildēja: "Tik un tā jūs viņus nedabūsiet, viņi būs Krievijas bērni."
VIDEO: Viens no atbrīvotājiem bērniem stāsta par pieredzēto
Several kids that Russia kidnapped were returned to Ukraine. Listen to what they say.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) March 23, 2023
They were told their parents abandoned them, promised adoption into 🇷🇺 families and told they are now forever "children of Russia"
And Russian discipline: getting beaten with a metallic rod. pic.twitter.com/btJRsb3e6z
Jau ziņots, ka Starptautiskā krimināltiesa (SKT) ir izdevusi Krievijas prezidenta Vladimira Putina un bērnu tiesībsardzes Marijas Ļvovas-Belovas aresta orderus par ukraiņu bērnu deportāciju.
Krievija nav SKT dalībvalsts, un nav skaidrs, kā SKT plāno izpildīt orderi. Arī Ukraina nav SKT dalībniece, taču Kijiva ir pieņēmusi tiesas jurisdikciju un sadarbojas ar tās prokurora biroju.
SKT Romas statūtu dalībnieces ir 123 valstis, starp kurām ir Dienvidamerikas valstis un apmēram puse Āfrikas valstu, tāpēc tām formāli ir jāņem vērā SKT izdotie orderi. Starp valstīm, kas nav parakstījušas un ratificējušas šos statūtus, ir Baltkrievija, Indija, Ķīna, Kazahstāna un Turcija. ASV un Krievija šos statūtus parakstīja, bet vēlāk atsauca savu parakstu.