"Risinājumi tiek meklēti." LU rektors ieskicē iespējamās topošo fakultāšu aprises

LU rektors Indriķis Muižnieks pastāstīja, ka patlaban noslēguma fāzē ir diskusiju ar iesaistītajām pusēm pirmais raunds, izklāstot sākotnējās ieceres un uzklausot fakultāšu pārstāvju viedokļus.

Akcentējot, ka patlaban nekas vēl nav izlemts un iespējamās topošo fakultāšu aprises vēl ir ļoti neskaidras,

Muižnieks pastāstīja, ka izejas uzstādījums konsolidācijai ir četri LU stratēģiskās specializācijas virzieni: medicīna, dabaszinātnes, humanitārās zinātnes un sociālās zinātnes.

LU iekšējā sabiedrībā, kā norādīja Muižnieks, izskanējis, ka liela daļa no dabaszinātnēm labākas attīstības perspektīvas redz sadarbībā ar medicīnu, kas varētu būt viens no potenciālajiem fakultāšu konsolidācijas virzieniem, piemēram, varētu apvienot Medicīnas fakultāti ar Ķīmijas fakultāti, Bioloģijas fakultāti un Fizikas fakultāti. Šādā Dzīvības zinātņu fakultātē varētu ietvert arī Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultāti.

Cits virziens, kas neesot klasisks, ir apvienot matemātiķus un datoriķus. "Varbūt tas ir interesanti, jāskatās," piebilda LU rektors.

Daudz jautājumu vēl esot saistībā ar sociālo zinātņu un humanitāro zinātņu blokiem - kā sadalīt šīs zinātņu nozares pārstāvošās fakultātes, jo ne visas ir gatavas konsolidēties piedāvātajos rāmjos, turklāt atsevišķas šo jomu fakultātes ir ļoti lielas.

Viens no variantiem ir Sociālo zinātņu fakultāti (SZF) savienot ar Humanitāro zinātņu fakultāti, tādējādi faktiski atgriežoties 20 gadus senā pagātnē, kad, atdaloties no humanitāro zinātņu bloka, radās SZF.

Cits variants ir SZF savienot ar citām sociālās zinātnes pārstāvošajām fakultātēm - Biznesa, vadības un ekonomikas, Juridisko, Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātēm, taču šāda fakultāte būtu ārkārtīgi liela, skaidroja Muižnieks. Juridiskā fakultāte, kā stāstīja LU rektors, vēloties saglabāt savu zīmolu.

Muižnieks pastāstīja, ka, noslēdzot pirmo apspriežu kārtu, fakultāšu viedokļi par konsolidācijas piedāvājumu ir ļoti dažādi - ne visi ir gatavi apvienoties LU vadības patlaban piedāvātajos modeļos.

"Risinājumi tiek meklēti," uzsvēra Muižnieks, piebilstot, ka minētie konsolidācijas iespējamie varianti patlaban tikai tiek piedāvāti apspriešanai.

Ņemot vērā iespējamos izaicinājumus, kā arī fakultāšu zinātniskā piepildījuma loģiku, tiek pieļauta iespēja arī "sašķelt" līdz šim vienā fakultātē apvienotas studiju nodaļas. "Tā ir vēsturiski bijis, neviena fakultāte nav tāda, kāda tā tikusi izveidota pirms 100 gadiem, viss mainās un plūst," skaidroja Muižnieks, uzsverot, ka galvenais panākt, lai konsolidācija notiktu ar jēgu.

Konsolidācijas procesā jāņem vērā arī Banku augstskolas iekļaušanās LU ekosistēmā.

Apvienojot fakultātes, notiks izmaiņas arī LU kopējā pārvaldībā - sarūkot dekānu skaitam, viņi varētu iekļūt augstskolas vadības struktūrā.

Muižnieks skaidroja, ka konsolidācijas mērķis nav naudas taupīšana - šis process vajadzīgs procesu efektivizēšanai, tostarp augstskolas pievilcības veicināšanai.

Kā ziņots, LU plāno būtiski samazināt fakultāšu skaitu, aģentūrai LETA iepriekš apliecināja Muižnieks.

Patlaban LU ir 13 fakultātes, kas aptver četras zinātņu nozares. Dabaszinātņu nozarē LU darbojas Bioloģijas, Datorikas, Fizikas, matemātikas un optometrijas, Ģeogrāfijas un zemes zinātņu un Ķīmijas fakultātes. Humanitārās un mākslas zinātnes var apgūt Humanitāro zinātņu, Teoloģijas un Vēstures un filozofijas fakultātēs. Sociālās zinātnes pārstāv Biznesa, vadības un ekonomikas, Juridiskā, Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas un Sociālo zinātņu fakultātes. Savukārt medicīnas un veselības zinātnes tiek pārstāvētas Medicīnas fakultātē.

Jaunās fakultātes varētu tikt veidotas, balstoties minētajos zinātņu virzienos. Pagaidām nav zināms, cik fakultātes varētu tikt izveidotas konsolidācijas rezultātā, taču to nebūs mazāk par četrām, bet maksimālais fakultāšu skaits varētu būt sešas vai septiņas.