"Gazprom" nonāk sprukās: Ķīna neparaksta jauno gāzes līgumu ar Krieviju

Neraugoties uz to, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins vairākkārt nosauca Sji par "dārgu draugu" un centās runāt ķīniešu valodā, Ķīnas delegācija tomēr neparakstīja jaunu līgumu par Krievijas gāzes piegādēm un "Sila Sibiri-2" gāzes cauruļvada izbūvi.

Putins piedāvāja Ķīnai 100 miljardu kubikmetru gāzes piegādes ik gadu (kas ir sešas reizes vairāk, nekā “Gazprom” piegādā Ķīnai pašlaik). Kremļa saimnieks paziņoja, ka "Sila Sibiri-2" gāzesvada projekts, kas ļaus piegādāt 50 miljardus kubikmetru gāzes gadā, faktiski ir saskaņots. Tomēr kopīgajā ziņojumā, kuru parakstīja Sji, par šo gāzesvadu nav teikts ne vārda, vien par "partnerības nostiprināšanu enerģētikas jomā".

Sji medijiem par Krievijas gāzi arī neko neteica. Līgums ar Ķīnu uzņēmumam "Gazprom" ir ļoti svarīgs, jo kompānija zaudējusi Eiropas tirgu un zaudējusi teju pusi no pagājušā gada eksporta apjoma. 

"Atlaides sasniedz 70%, bet problēma ir tajā, ka Ķīnai papildu gāze nemaz nav vajadzīga," norāda "Foreign Policy Research Foundation" analītiķis Bets Odgerels. Ķīna nevēlas atkārtot Eiropas kļūdas, tādēļ plāno diversificēt gāzes piegāžu avotus, un Ķīnai ar to problēmu nav – ASV, Katara un Austrālija ir gatavas piegādāt gāzi.

Eksperts norāda: "Tas ir pircēju tirgus. Ja Krievija nenāks klajā ar ārkārtīgi pievilcīgu piedāvājumu, Ķīna var gaidīt tik, cik vajag."