Politologs atzīmēja, ka valdības darbu nevar novērtēt kā gludu, un Kariņš, kurš parlamentā šoreiz pārstāvēts nevis ar astoņiem deputātiem, kā tas bija iepriekšējā valdībā, bet ar 26 deputātiem, esot "pirmā un lielākā problēma".
Ikstens norāda, ka pretrunas, kādas iezīmējās valdības veidošanas procesā starp partiju apvienību "Jaunā vienotība" (JV) un partiju "Apvienotais saraksts" (AS), nekur nav izgaisušas, par ko spilgti liecina veselības aprūpes budžets.
"Mēs dzirdam stāstus par nepieciešamajām reformām, kuras ir jāīsteno, bet no premjera neizskan neviens jēdzīgs priekšlikums, it kā tas neattiektos uz viņu un viņa vadīto valdību.
Bezjēdzīgā ministru pātagošana ar retoriskiem paņēmieniem publiskajā telpā droši vien turpināsies. Acīmredzot, Kariņš nesaprot, ka viņš ir ne tikai daļa no šī procesa, bet arī tā visa vadītājs. Šķiet, ka premjers ir piemirsis arī sadarbības līgumu, kurā sacīts, ka visi atbild par valdības darbu solidāri, tostarp arī premjers un JV," sacīja LU Sociālo zinātņu fakultātes dekāns.
Taujāts, vai līdzīgi izaicinājumi valdībai būs arī saistībā ar izglītības nozari, Ikstens atzīmēja, ka arī saistībā ar šo jomu ir "pilnīgi bezjēdzīgā" retorika par reformām, kuras ir jāīsteno, it kā Ministru prezidents nebūtu vadījis valdību iepriekšējos četrus gadus ar visām iespējām reformēt izglītības sistēmu. Tagad rodas priekšstats, ka Kariņš ir pamodies un sapratis, ka kaut kas nav īsti labi. Pēc Ikstena paustā, tas būtu smieklīgi, ja nebūtu tik bēdīgi.