Šogad modernizēs dzelzceļa stacijas un pieturas Latvijā. Kas mainīsies?

Tikšanās laikā LDz vadība ar PV un ATD vadības komandas pārstāvjiem pārrunāja LDz jau pašlaik īstenotā "Pasažieru infrastruktūras universālā dizaina standarta" un PV piedāvātā, uz esošo dzelzceļa staciju ēku funkciju izvērtēšanu vērstā modeļa kopīgi sniegtos risinājumus pasažieru ērtību nodrošināšanai gan modernizētajās pasažieru stacijās un pieturas punktos, gan tajās dzelzceļa stacijās, kurās modernizācija notiks tālākos plānošanas periodos.

LDz valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks norāda, ka pēdējo pāris gadu laikā LDz uzmanības centrā ir izvirzījusies tieši pasažieru ērtībām paredzētā infrastruktūra un tās pilnveidošana. LDz ir svarīgi, lai visi pasažieri, kas savās gaitās izmanto vilcienu satiksmi, varētu izmantot maksimāli ērtu un mūsdienīgu pasažieru infrastruktūru.

Pļavnieks ir pārliecināts, ka 48 staciju un pieturas punktu modernizācijas projekts, kas noslēgsies šogad, dos pozitīvu ieguldījumu arī dzelzceļa pasažieru skaita būtiskā palielinājumā.

ATD valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš informē, ka tuvākajā laikā pasažierus gaida vairākas pozitīvas izmaiņas - jauns ritošais sastāvs elektrificētajās dzelzceļa līnijās un intensīvāka kustība. Godiņš skaidro, ka trīspusējās tikšanās mērķis bija izrunāt ar visām iesaistītajām pusēm staciju modernizāciju vīziju, kā arī vienoties par prasībām, kuras tiek izvirzītas vienotam staciju gradēšanas modelim.

Pļavnieks norāda, ka jau pašlaik Latvija ir Baltijas valstu līdere pasažieru pārvadājumu jomā pēc to iedzīvotāju skaita, kas izmanto dzelzceļa transportu, un gan LDz, gan PV prognozes liecina, ka jau tuvāko gadu laikā dzelzceļa pasažieru skaits Latvijā turpinās palielināties.

Tieši tādēļ arī LDz īstenotajā "Pasažieru infrastruktūras universālā dizaina standartā" tiek domāts ne tikai par šodienu, bet gan tuvo nākotni, un arī staciju klasifikācija ir izstrādāta, kopīgi ar PV prognozējot dzelzceļa pasažieru skaita dinamiku laika periodā līdz 2035. gadam.

PV valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis skaidro, ka prioritāte ir vienoties par tādiem risinājumiem, kas būs ērti pasažieriem gan no vides, informācijas un pakalpojumu pieejamības viedokļa, gan sasaistes ar citiem transporta veidiem. Pasažieru vajadzības nav statiskas, tāpēc staciju un pieturas punktu vide ir jāveido ērti pielāgojama, ieviešot arīdzan arvien vairāk digitālu risinājumu, uzsver Grigulis.

LDz pēdējo gadu laikā ir īpašu uzmanību pievērsusi pasažieru infrastruktūras attīstībai un pilnveidei, pirmo reizi Latvijas dzelzceļa vēsturē modernizējamajās stacijās realizējot vienotu "Pasažieru infrastruktūras universālā dizaina standartu", kas tika apstiprināts 2022. gada sākumā.

Dzelzceļa pasažieru infrastruktūras attīstība ir balstīta uz principu, ka neatkarīgi no stacijas vai pieturvietas noslodzes vai pasažieru skaita tajā, ikvienam iedzīvotājam ir jāsaņem līdzvērtīgas kvalitātes pakalpojums ikvienā Latvijas vietā, kur tiek izmantots dzelzceļš.

Tādēļ visās LDz modernizētajās stacijās un pieturas punktos pēc moduļu principa būs konkrētajai vietai atbilstoša izmēra kvalitatīvas un vizuāli pievilcīgas nojumes, piemērots skaits soliņu, velonovietņu un cita veida aprīkojums, kā arī ērta un saprotama informācijas un apziņošanas sistēma.

LDz "Pasažieru infrastruktūras universālā dizaina standarts", kas jau pašlaik tiek realizēts modernizējamajās stacijās un tiks īstenots arī turpmāk, visas stacijas un pieturas punktus iedala piecās kategorijās, ņemot vērā pasažieru apgrozījumu.

LDz, PV un ATD vadības pārstāvji pārrunāja arī iespēju pasažieru apkalpošanai izmantot staciju ēkas tajās dzelzceļa stacijās un pieturas punktos, kas vēl nav ietverti modernizācijas plānos, saglabāt un komercmērķiem izmantot tās vēsturiskās staciju ēkas, kuras vairs netiek izmantotas pasažieru vajadzībām, kā arī vienojās uzsākt kopīgu darbu ar pašvaldībām, apzinot iespēju pie dzelzceļa stacijām veidot mobilitātes punktus.

Tikšanās laikā visas iesaistītās puses apsprieda arī izaicinājumus, kurus rada pasažieru infrastruktūras vērienīgie modernizācijas un attīstības darbi, vienlaikus turpinot vilcienu kustību šajos dzelzceļa posmos, kā arī vienojās turpmāk tikties regulāri, lai pārrunātu aktualitātes un vienotos par veiksmīgākajiem risinājumiem.