"Miljonus eiro vērtas villas." Latviešu māklere par darījumiem ar Putina ģimenes īpašumiem

Biaricā atrodas divas ar Putinu saistītas villas. Viena ir Putina bijušajai sievai Ludmilai, un villas oficiālais īpašnieks ir Ludmilas tagadējais vīrs Arturs Očeretnijs. 

"Putinam Biaricā ir apmēram desmit miljonu eiro vērti īpašumi, taču viņam šie miljoni ir varbūt kā desmit eiro jums," norāda Tomsone.

2013. gada decembrī, pusgadu pēc oficiālā paziņojuma par Putinu pāra šķiršanos, uz Očeretnija vārda tika noformēta villa Angletā, Francijas dienvidrietumos. Villa ir 5,3 miljonus eiro vērta un atrodas netālu no Putina meitas villas.

"Tas bija 2010. vai 2011. gadā, kad nesen biju sākusi strādāt vienā no Biaricas nekustamo īpašumu firmām "BARNES Côte Basque". Kādu dienu aģentūrā ieradās aptuveni 45 gadus vecs vīrietis, kurš ļoti slikti runāja angļu valodā. Prasīja, kādi ir pieejami visdārgākie īpašumi Angletā - vienā no klusākajiem un elitārākajiem Biaricas rajoniem," stāsta Tomsone.

Vīrietis bija Ludmilas vīrs Arturs Očeretnijs. Viņš iegādājās villu ar trīs stāviem, kas maksāja piecus miljonus eiro. 

"Viņš uzreiz to nopirka caur "Sberbank" un bez kredīta. Teica, ka dzīvos te ar sievu un bērnu. Lūdza visu dekorēt ar "Versace" un milzīgu kristāla lustru līdz zemei.

Par renovāciju bija jāmaksā vēl trīs miljoni eiro," atceras nekustamo īpašumu aģente.

Villas renovācija šobrīd ir pabeigta daļēji.

Arī Putina meitai Jekaterinai Tihonovai bijis īpašums Biaricā, kurai Agnese Tomsone veikusi novērtējumu.

"Apollo.lv" jau rakstīja par Putina rezidenci Novoogarjovā.

Ledus arēna, privāts medicīnas komplekss, kas domāts tikai vienam cilvēkam, un miljardu rubļu vērta pirts no Kanādas lapegles - bijušais Novoogarjovā esošās Krievijas valdības rezidences darbinieks televīzijas kanālam "Nastojaščeje vremja" stāsta par vienu no Krievijas slepenākajām vietām - Vladimira Putina rezidenci.

Novoogarjova atrodas Maskavas apgabala Odincovas rajonā. Tā kļuva par Putina valdības rezidenci 2000. gadā, neilgi pēc viņa nākšanas pie varas. Kopš tā laika Putins no šīs rezidences nav pārcēlies: viņš turpināja to izmantot arī četrus gadus, kamēr bija premjerministrs, bet Dmitrijs Medvedevs - prezidents.

Ir zināma precīza rezidences atrašanās vieta, taču Krievijas Federālais drošības dienests (FSB) ierobežo tās ģeogrāfisko atrašanās vietu tiešsaistes kartēs. Iekļūšana tajā ir stingri aizliegta: pat Kremļa žurnālistiem ir atļauts iekļūt tikai dažās telpās un kabinetos, kur notiek Krievijas augstāko amatpersonu oficiālās tikšanās un pasākumi.

Pagājušajā gadā Krievijas izdevuma "MBCh Media" pētījumā Novoogarjovas komplekss tika raksturots kā "Putina slepenā pilsēta". Žurnālisti noskaidroja, ka rezidences būvniecība valstij izmaksāja no 20 līdz 50 miljardiem rubļu. Tomēr ar būvniecības projektu saistītie dokumenti, tostarp informācija par konkursiem, nav publiski pieejami.

Krievijas pilsonis Staņislavs Čekalijevs Novoogarjovā strādāja piecus mēnešus, līdz pagājušā gada rudenī ekspluatācijā tika nodots viens no rezidences objektiem. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Čekalijevs pameta valsti un pašlaik atrodas Gruzijā. Staņislavs no savas bijušās darbavietas saglabāja rezidences rasējumus, kurus viņš plāno izmantot, lai izveidotu datorspēli.

Jaunietis arī apgalvoja, ka vēlas būt noderīgs Ukrainai un ir gatavs sadarboties ar Ukrainas varasiestādēm un sniegt tām informāciju par "Putina pili", kas atrodas netālu no Maskavas. Par visām šīm darbībām viņam savā dzimtenē pēc Kriminālkodeksa panta "Valsts nodevība" draud kriminālvajāšana.

Pirms pievienošanās Novoogarjovā Staņislavs strādāja par dārza projektu veidotāju Sanktpēterburgā, izpildot privātus pasūtījumus. Viens no viņa aprīkojuma piegādātājiem piedāvāja viņam darbu valdības rezidencē. Staņislavam tika pieprasīta pases kopija, un pēc mēneša viņam atļāva sākt strādāt. Pēc viņa teiktā, citas pārbaudes netika veiktas.

"Būvniecības pirmajā posmā bija salīdzinoši viegli iekļūt iekšā. Savulaik es izsniedzu atļaujas jaunajiem darbiniekiem. Jau pēc dažām stundām viņi tika pārbaudīti un ielaisti telpās," stāsta Čekalijevs. "Objektu galvenokārt apsargāja Rosgvardija, bet vismaz reizi nedēļā uz pārbaudēm ieradās FSB. Tuvojoties beigām, visus sāka pārbaudīt rūpīgāk, kā lidostā."

Staņislavs saglabāja darba līguma kopiju ar Novoogarjovas projekta attīstītāju, kā arī daudzus videoierakstus un fotogrāfijas, ko viņš uzņēmis, atrodoties būvlaukumā. Bija aizliegts ievest telefonus Novoogarjovā, bet, pēc Staņislava teiktā, šis noteikums netika ievērots, īpaši pirmajos divos mēnešos. Viņš pats izmantoja tālruni līdz līguma termiņa beigām un paskaidroja apsargiem, ka tas viņam nepieciešams darba vajadzībām.

Kompleksa daļa, kurā strādāja Staņislavs, bija paredzēta Krievijas premjerministram Mihailam Mišustinam. Taču viņš savām acīm redzēja ne tikai šo daļu, bet arī vairākus citus objektus.

"Putina privātā slimnīca, sešstāvu reģistratūra, ledus arēna, Mišustina VIP zona, viņa galvenā māja," uzskaita Staņislavs. Viņš stāsta, ka oficiāli Novoogarjovas rezidence dokumentos tika dēvēta par MR-4 jeb Moskva reka 4 (Maskavas upe 4 - red.).

Pēc Staņislava teiktā, gan slimnīca, gan sporta komplekss ar ledus halli tika būvēti tikai Krievijas diktatora vajadzībām. Novoogarjovā arī atradās liela pirts, kas bija izgatavota no dārgiem materiāliem. Taču nevienam nekad neizdevās tajā nopērties.

"Piemēram, pirts tika izgatavota no lapegles, kas atvesta no Kanādas. Baļķu diametrs bija aptuveni 60 cm," stāsta Čekalijevs. "Pirts izmaksāja miljardu rubļu, taču naktī no 14. uz 15. martu, tā nodega - elektrības paneļa aizdegšanās dēļ."

Vairāk lasi žurnāla "Kas Jauns?" 21. marta numurā!