"Māte daba mūs ir pažēlojusi." Kā šogad Latvijas mežos pārziemojušas jaunaudzes? (1)

Laikapstākļiem ir nozīme

Kamēr vietām Latvijā vēl šobrīd zemi klāj sniega sega, citviet var baudīt pavasarīgu laiku. Taču lielu ietekmi uz jaunaudzēm laikapstākļu atšķirība nerada. "Rēzeknes pusē vēl nesen sniega bija gana daudz.

Bet, piemēram Zemgales reģionā meža atjaunošanas darbus jau esam iesākuši ar mašinizēto sēšanu.

Tā tas katru gadu ir – Zemgalē un Kurzemes pusē pavasaris iestājas aptuveni divas nedēļas ātrāk nekā Latgalē. Arī Vidzemē pavasaris atnāk lēnāk. Līdz ar to arī koki sāk vēlāk augt. Kopumā diži lielas atšķirības meža augšanas gaitā tas nerada," saka Kažemaks.

Eksperts norāda – kamēr nav izteiktu nokrišņu, temperatūras svārstības ziemas periodā dažādās Latvijas vietās diži daudz jaunaudzes neietekmē.

"Liels risks laikapstākļu maiņas ietekmē ir tas, ka var būt sasalstošs lietus. Tad tas gan ir liels risks, jo ūdens var piesalt pie skujām, zariem un koku vainagos, tad vainagi kļūst smagi un var veidoties snieglaužu bojājumi.

Arī situācija, ja ir sasnidzis daudz sniega, nākamajā dienā atkusnis un tad atkal sals, tad riski, protams, veidojas," piebilst meža atjaunošanas un kopšanas vadītājs.

Pārziemošana un postījumi ziemās

Postījumus jaunaudzēm Latvijas mežos visbiežāk nodara meža dzīvnieki. "Biežākie postījumi - apkosti dzinumi, galvenokārt priedēm, eglēm un dažkārt arī bērziem. Ierasts postījums ir arī stumbru bojājumi, piemēram, mizas nobrāzumi. Tas katru gadu ziemās notiek," stāsta eksperts.

Vaicājot par to, kā šogad pārziemojušas jaunaudzes, Kažemaks skaidro: "Jaunaudzes pārziemojušas krietni labāk nekā pagājušajā ziemā, jo šoziem nebija tādi izteikti sniega postījumi, kā tas bija pagājušajā ziemā. Pērn piejūras pusē bija ļoti izteikti jaunaudzēm bojājumi. Šogad ir salīdzinoši labi. Māte daba šogad mūs ir pažēlojusi."

Līdzīgi kā citus gadus, arī šogad ir gana daudz zvēru postījumu. "Mēs aizsargājam jaunaudzes. Savukārt sniega nodarītu  postījumu šogad ir mazāk," piebilst eksperts.

Lai Latvijas valsts mežos nodrošinātu labvēlīgus apstākļus jauniestādīto kociņu augšanai, visu gadu mežā notiek dažādi mežkopības darbi. Visaktīvākā jaunaudžu kopšana notiek no novembra līdz martam, bet stumbru aizsardzība – no oktobra līdz decembrim. Tieši gada vēsajos mēnešos AS "Latvijas valsts meži" (LVM) veic 80 % no visa gada jaunaudžu kopšanas un stumbru aizsardzības darbu apjoma.

Kopumā 2022. gadā jaunaudzes izkoptas 28,6 tūkstošu hektāru platībā, savukārt jaunaudžu stumbru aizsardzības darbi veikti vairāk nekā piecos tūkstošos hektāru meža.

Noslēdzoties jaunaudžu kopšanas darbiem ziemā, pavasarī sāksies meža stādīšanas sezona, savukārt pašā vasaras sākumā tiks sākta atjaunoto meža platību agrotehniskā kopšana – zāles, puskrūmu, paparžu un avenāju pļaušana.

Raksts tapis sadarbībā ar "Latvijas Valsts mežiem".